Līgo svētku pantiņi, apsveikumi un dzejoļi

23. Jūnijs
Par Svētkiem

Līgo diena, dažkārt saukta arī par Zāļu dienu, ir daļa no Latvijā svinētajiem vasaras saulgriežiem. Lai gan tradicionāli Līgo dienu nošķir no Jāņu dienas ar atsevišķām tradīcijām un nozīmi, mūsdienās cilvēki visus vasaras saulgriežu svētkus atzīmē kopā, piekopjot pašu izvēlētus rituālus 23. un 24. jūnijā, apsveikumus Līgo svētkos nenošķirot no Jāņu dienas.

Līgo un Jāņu dienas tradīcijas ir gandrīz unikālas latviešu tautai. Līdzīgi svētki, kuros atzīmē  vasaras saulgriežus, tiek atzīmēti arī citās Eiropas kultūrās, taču katrai tautai šie svētki ir unikāli. Citi tradicionālie svētki, kā ziemas saulgrieži – Ziemassvētki, laika gaitā ir saplūduši ar kristīgajām tradīcijām un tikai retais piekopj individuālas šo svētku tradīcijas.

Latviešu tautasdziesmās Līgo diena, kopā ar Jāņiem, ir visbiežāk pieminētie svētki. Šajos svētkos ir ļoti populāra dažāda sadziedāšanās, tāpēc apsveikumi Līgo svētkos bieži tiek pasniegti dziesmas formā. Dažādi Līgo pantiņi un Līgo apsveikumi šo svētku laikā ir dzirdami visur – veikalos, radio, televīzijā. No pozitīviem novēlējumiem Līgo svētkos nevar izmukt neviens, pat vairāk kā Ziemassvētku laikā.

Populārāko Līgo dienu tradīciju starpā var pieminēt jāņuzāļu plūkšanu, savas sētas rotāšana, siera siešanu un Jāņu vainagu vīšanu. Šīs ir tās tradīcijas, kas parasti tiek piekoptas dienas laikā, gatavojoties Jāņu naktij. Vēlāk vakarā, kad visi gatavošanās darbi ir paveikti cilvēki sāk svinēt pa īstam, nevar iztikt bez alus dzeršanas, ugunskura dedzināšanas un lekšanas pāri tam, Līgo dziesmu dziedāšanas. Līgo un Jāņu naktī tradicionāli ir jāsagaida saullēkts, tāpēc pastāv vairākas tradīcijas, kas ir jādara Līgo nakts laikā – peldēšanās pusnaktī, papardes zieda meklēšana, dažās sētās vēl tiek piekopta iešana ķekatās, līdzīgi kā citos saulgriežu svētkos.

Šī sadaļa ir vispiemērotākā vieta, kur meklēt Līgo apsveikumus saviem draugiem, tuviniekiem vai kolēģiem. Līgo laiks ir piepildīts labu vārdu, tāpēc dažkārt ir grūti būt oriģinālam šajos apsveikumos. Lai jūs ar saviem Līgo sveicieniem tiktu pamanīts, šajā sadaļā ir atrodami dažādi pantiņi Līgo svētkos, lieli un mazi Līgo dzejoļi. Tos ērti nosūtīt kādam elektroniski vai iegaumēt, lai Līgo laikā satiktos draugus iepriecinātu vairāk, kā ar parastu apsveikumu.

Rādīt vairāk ↓

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev,
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies – kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
No gaismas, kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.

Saule un Mēness
Spēle sākas ar dziesmu:
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Jau drīz saulīte mēneša rokās.

Spēlētāji izveido dārziņu. Meitene (saule) un puika (mēness) nostājas ārpus dārziņa. Dziedādami pirmos divus pantus, līgotāji iet pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu pretējā virzienā. Ar vārdiem «Bēdz, bēdz» līgotāji apstājas. Mēness mēģina noķert Saulīti, kas bēg apkārt. Trešo pantu atkārto, līdz Sauli noķer, un tikai tad dzied ceturto pantu. Tad Saule un Mēness izraugās sev vietniekus vai arī – Saule nākamo Mēnesi, un otrādi.

Kuriet augstu Jāņa guni
Pašā Jāņa vakarā.
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.

Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņa vakarā,
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām.

Dedzi gaiši, Jāņa gune,
Pār deviņi novadiņi,
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.

Cik gaismiņa atspīdēs,
Tik ļautiņi svētīsies,
Tik ļautiņi svētīsies,
Jāņa nakti līgojot.

Visu gadu dziesmas krāju Līgo, Līgo,
Jāņu dienu gaidīdama Ligo, Ligo.,
Nu atnāca Jāņu diena Līgo, Līgo,
Nu dziesmiņas jāizdzieda Līgo, Līgo..,
Dod Dievini kalna kāpti Līgo, Līgo,
Ne no kalna lejiņā Līgo, Līgo,
Dod Dievini otram doti Līgo, Līgo..,
Ne no otra mīļi lūgti Līgo, Līgo.,
Par gadskārtu Jānītis nāca Līgo, Līgo..,
Savus bērnus apraudzīti Līgo, Līgo..,
Vai tie ēda, vai tie dzēra Līgo, Līgo..,
Vai Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Gan tie ēda, gan tie dzēra Līgo, Līgo..,
Gan Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Vai tas visas jaunas meitas Līgo, Līgo,
Kas līgoja Jāņu nakti Līgo, Līgo,
Vecas sievas māmuliņas Līgo, Līgo.,
Tas bij īstas līgotajās Līgo, Līgo.,
Visa laba Jāņu zāle Līgo, Līgo,
Kas zied Jāņu vakarai Līgo, Līgo.,
Visu pirms buldurjānis Līgo, Līgo.,
Sarkanais āboliņš Līgo, Līgo.,
Kādu mūžu Laima lika Līgo, Līgo.,
Tāds būs Tev jādzīvo Līgo, Līgo,
Tu nevari pāri kāpti Līgo, Līgo.,
Par Laimiņas līkumiņu Līgo, Līgo,
Jauni puiši jaunas meitas Līgo, Līgo,
Jāņu nakti neguļati Līgo, Līgo,
Tad rītai redzesieti Līgo, Līgo.,
Ka saulīte rotājusi Līgo, Līgo,
Noriet saule vakarai Līgo, Līgo,
Koku galus zeltīdama Līgo, Līgo.,
Par plāviņu pariedama Līgo, Līgo,
Pļavas dziesmu nodziedāju Līgo, Līgo,
Atcel vārtus Jāņa māte Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Jāņu zāles kaisīdami Līgo, Līgo,
Es savai Jāņu mātei Līgo, Līgo,
Došu puķu vainadziņu Līgo, Līgo.,
Lai tai auga labas govis Līgo, Līgo,
Ziedainami kājiņām Līgo, Līgo,
Es savami Jāņu tēvam Līgo, Līgo,
Liks ozola vainadziņu Līgo, Līgo,
Lai tam auga labi zirgi Līgo, Līgo.,
Diži resni ka ozoli Līgo, Līgo,
Sieru, sieru Jāņu māte
Tev jau govis lai darai
Ja nedosi sieru ēsti
Paliks govis alavas Līgo, Līgo!

Aitas rasotā pļavā
Senos laikos peldināja aitas Jāņa dienas rasā, lai tām būtu bieza un skaista vilna. Arī paši mazgājās rasā, lai būtu skaisti. Spēle ir ar to saistīta. Vadītājs – Jāņumāte stāv vienā pusē, vilks – kāds dalībnieks, paslēpies citā pusē, visi pārējie dalībnieki – aitiņas – “ganās” pļavas pretējā pusē. Jāņumāte sauc, aitiņas atbild:
– Aitiņas, mājās!
– Nevaram! (drebelīgā balsī).
– Kāpēc nevarat?
– Vilks krūmos!
– Ko viņš tur dara?
– Zobus trin!
– Cik asi vilkam zobi?
– Kā zobens!
– Un cik spožas acis?
– Kā mēness! (Dialogu pēc patikas var turpināt un pārveidot).
– Aitiņas, mājās!
Nu tad visas aitiņas skrien pie Jāņumātes, bet vilks mēģina noķert. Noķertās aitas pārvēršas par vilkiem un to paliek arvien vairāk. Kad paliek divas aitas, tās paliek par Jāņumāti un vilku nākamajā spēlē.

Ja grib, lai gari mati aug, tad Līgo naktī pusnaktī vajag iet, kur apīņi aug un sukāt galvu.

Kārlēns lūdzas Ieviņu
Doties meklēt ziediņu.
– Kārlīt, mīļais, zinu es,
Krūmos neaug papardes.

Kur meitiņas apčurāj’šas,
Aug zāle žuburiem,
Sanāca stalti dēli
Sprauž pie savas cepurītes.

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.

Lai saulgriežu naktī
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!

Tur, kur līgotāji Līgo naktī ejot pār pļavām, augot labāka zāle.

Līgodama upe nasa
Zaļu zīda zīļu vainadziņu!
Dziedādamas tautas veda
Vainadzīņu vijējiņu!

Senie latvieši ticēja, ka tas, kas sameklē papardes ziedu, dabūs bagātību, laimi un iespēju izzināt noslēpumus. Bija uzskatīts, ka papardes zieda sameklēšanu aizkavē ļaunie gari un raganas. Senie latvieši bija izgudrojuši dažādas paražas un ticējumus, kas it kā palīdzēja sameklēt papardes ziedu. Senie latvieši tāpat kā mūsdienās cilvēki nodevās miesiskā papardes zieda meklēšanai. Papardes zieda meklēšana un mīlas aktu saistība slēpjas papardes zieda vizuālajā līdzībā fallam, kas ir viens no Līgo svētku simboliem auglības kontekstā. Ikviena meita vēlējās ieņemt bērnu tieši Jāņu naktī, jo likumsakarīgi tieši pavasarī dzimušajiem bērniem vienmēr bija lielākas izredzes izdzīvot. Vispār Līgo svētku laikā valdīja seksuālā vaļība, jo tika uzskatīts, ka erotiskām nodarbēm ir maģiska nozīme, kas labvēlīgi ietekmē radošo veģetācijas spēku jeb auglību, tādējādi veicinot vispārēju dabas enerģijas palielināšanos.

Līgo dienā un Jāņos sievām un meitām no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags galvā ir kā burvju aplis, kas padara tās skaistas, gudras un auglīgas.

Ir vasara, klāt Līgo vakars.
Un tā kā jukušas zied naktsvijoles,
Bet es kā apmaldījusies, pļavā starp ziediem,
Lasu tās un reibstu, atkal bez tevis…

Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.

Ja līgo vakarā visās ēkās sasprauž pīlādžu zarus, tad pērkons tajās nespers.

Salmu kūlis:Katrs dalībnieks izraugās draudziņu, nostājas pa pāriem, bet pāri atrodas dārziņā. Viens paliek vidūcī, un viņam par draudziņu iedod salmu kūli, nūju, slotaskātuvai ko citu. Dalībnieki iet pa apli un dzied (Jebkuru Jāņu vai Līgo dziesmu). Dziedot melodijas pirmo daļu, rotaļnieki iet pa apli. dziedot melodijas otro daļu, saķeras pāros un griežas elkoņos. Vidū esošais griezdamies dejo ar salmu kūli. Kad dziesma beidzas, tas, kas ir vidū nosviež salmu kūli, bet pārējie dalībnieki meklē sev jaunus draudziņus. Kurš paliek bez draudziņa, tam jāiet vidū un jādejo ar salmu kūli.

Kārtīgam līgotājam visu Jāņu nakts jāpavada nomodā. Nakts beidzas ar mazgāšanos rīta rasā. Sens ticējums vēsta, ka Jāņu rītā jābrien pa rasu, jo tad apavos sabiršot nauda. Savukārt sievietēm rasā jāmazgā seja, lai iegūtu skaistumu.

Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!

Celies, brālīt, aunies kājas,
Iesimi Jānīti ielīgot.
Celies, saimniece, aunies kājas,
Jau tavi kaimiņi ciemos aicina.

Kopā, kopā, kaimiņu sievas,
Kopā, kopā, kaimiņu vīri,
Iesim Jānīti ielīgot,
Iesim Jānīdi padaudzināt.

Klausies, Jānīt, kur tevi daudzina:
Ozolu mežā, tur tevi daudzina.
Tur tevi daudzina,
Vainagus pinot.

Līgosim mēs bitīte,
Tev siliņi, man āriņi;
Tev siliņi ziedu ņemt,
Man āriņi gotiņām.

Auniet, puiši, meitas, kājas,
Rītā būs Jāņu diena,
Tad iesim līgodami,
Jāņu bērnus meklēdami.

Jāņa dienā jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir daudz gaidītāju,
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.

Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss

Visi gunij pāri lēca
Kāmītis tas gan nelēca
Nabagam(i)smagi pauti
Tādi prieki nav(a) ļauti

Līgo svētki sākas ar mājas un apkārtnes kopšanu – slaucīšanu, mazgāšanu, nezāļu ravēšanu, zāles pļaušanu, apkārtnes sakārtošanu. Šī gatavošanās fāze ir būtiska, jo tā ir Līgo svētku svinēšanas komponente, kurai arīdzan, tāpat kā pārējām tradīcijām, ir sava jēga un simboliskā nozīme.

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas atnāca līgodami.

Pļāpīgie Līgo bērni. Spēles nosacījumi ir vienkārši – katram dalībniekam jāpasaka viena ziņa. Ejot pa apli, katram pirmajam šī ziņa jāpasaka priecīgi, bet katram otrajam – bēdīgi. Pirmais spēlētājs var iesākt “Labā ziņa – šodien ir Jāņu diena”, otrais turpina – “Bet sliktā ziņā – uz beigām iet alus un siers.” Nākamais spēlētājs atkal, atsaucoties uz iepriekšējā dalībnieka teikto, pavēstīs vienu labo ziņu un tā uz priekšu. Līdz ko kādam aptrūkstas sakāmais un viņš momentāli nevar izdomāt, ko teikt – jādod ķīla. Pēc tam šīs ķīlas var izpirkt,par to jau var izdomāt nākamos uzdevumus!

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.

Līgojieti Jāņa nakti,
Lai aug mūsu kāpostiņi,
Lai aug mūsu kāpostiņi
Kā Jāniša cepurite.

Ja Līgo vakarā nelec pāri ugunij, tad visu gadu sāpēs kauli.

Lai kausi pilni alus,
lai netraucē jums lietus,
bet galvenais lai paģiras nav lielas,
un lai nepukojas sievas!

Jānis atlūzis pie pirts-
Salauzta ir viņa sirds
Līga saka: neņem ļaunā-
Iesim nokniebsimies saunā!

Lai saimnieki būtu pārtikuši, Līgo un Jāņos augstu jāmet jāņuzāles, no vissīkākā zaļumiņa līdz plašajiem tīrumiem un dārziem viss jāapdzied!

Lai pieburtu puisi, jāatrod jāņtārpiņš un jāieliek iecerētajam puisim kabatā, tad viņš būrēju iemīlēs.

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Līgo dziesma, putnapiens.

Līgo vakarā plūktās Jāņuzāles ārstē visas kaites

Līgot kāpu ozolā
Daugaviņas maliņā,
Bij bitīte līgotāja,
Bij deviņi bāleliņi,
Es desmita brāļu māsa
Sīdrabā sēdētāja,
Pati sēdu sidrabā,
Vaiņags zelta vizuļos.

Līgo zāles labas bija
Jāņu puisi staltu dara
Savus augumus tie vija
Jāņu bērnus priekā rada

Līgojam divi vien,
Līdz trešo dabūsim;
Bridīsim pār upīti,
Tur trešo dabūsim,
Vai būs polis, vai būs leitis,
Vai dižens tēva dēls.

Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.

Ļaujies vasarai un savai mulsai sirdij!
Ļaujies brīnumam, kas tikai šonakt zied!
Paskaties,kā Tavās jāņuzālēs
Bite biti mulsi satikt iet!

Prieku, liksmi ligo svētkos-
ari veiksmi papardgrekos,
tad vel šašliks, uguns liesmas –
draugu pulka līksmas dziesmas.

Līgotaji, līgotaji, līgo, līgo!
Nav vairs tāļu Jāņa diena: līgo, līgo!
Ši dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo!
Parīt pate Jāņa diena, līgo, līgo!

Dzeram alu,liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam,dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies

Smaržos zāle, pūtīs vējš,
Zemi pāršalks dabas spēks,
Bet kad mirkļus baudīt gribam,
Iesim kopā papardēs.

Ej pa virvi, nelīgojoties: Uz grīdas ar krītu novelk svītru vai noliek auklu, pa kuru droši un nelīgojoties jānoiet. To var padarīt jautrāku ar līniju taisot līkločus un zigzagus.

Smarzhos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs …

Lielais Jānis, mazais Jānis!

1. Lielais Jānis kalniņā strīķē savu izkaptiņ’, 2x
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’! 2 x (vai vairāk)
2. Ja tu labi neiztrīsi, izkaptiņa nekodīs!
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’!
3. Mazais Jānis lejiņā taisa savu stabulīt’.
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!
4. Ja tu labi netaisīsi, stabulīte neskanēs!
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!
5. Meitenīte, zilacīte, patur’ Jāņa stabulīt’!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!
6. Ja tu labi neturēsi, stabulīte neskanēs!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!

Dalībnieki sastājas divos vienādos dārziņos; viens – iekšējais, otrs – ārējais. Vienā stāv puiši, otrā – meitenes. Dziedot panta pirmo pusi, ārējais aplis kustās pa labi, bet iekšējais – pa kreisi, un šis virziens saglabājas visu spēles laiku. Dziedot otro daļu, kāds spēlētājs no iekšējā dārziņa (to sarunā iepriekš) pāršķeļ ārējo apli un izved savējo ārā. Bet tas, pie kā kreisās rokas tika pārcirsts ārējais aplis, ieved savējos iekšā. Tā katrā pantā vidējais dārziņš mijas vietām ar ārējo. Tam, kas ved iekšā, jāiet lēnāk, savukārt tam, kurš dalībniekus ved ārā, ir jāpasteidzas. Izmainīšanās notiek panta otrajā daļā, un, ja nepaspēj samainīties, otro panta pusi dzied vēlreiz.

Nafig man tie Līgo svētki
vienu reizi vasarā!
Kad es gribu tad es dzeru,
kaut vai rītā vakarā!
Priecīgas Pohas
P.S Iedzer pats un izglāb draugu

Papardītei grūta dzīve…
Papardītei grūta dzīve,
Līgo Līgo
Jāņu naktes baidījās,
Līgo Līgo
Jāņu naktī Jāņa bērni,
Līgo Līgo
Papardītes retināja
Līgo Līgo !
Nāc, iepīsim vasaras savas… Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām,vīgriezēm,papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
/G.Salna/

Līgo svētku galdā vienmēr lika Jāņu siera rituli, kas arī ir kā saules simbols. Balstoties uz seno latviešu ticējumiem, siera uzlikšana galdā veicināja govs piena došanu nākamajā vasarā. Svētku galdā liek visu apaļu – pīrāgus, maizi un maizītes, plāceņus, pirmās zemenes un citu.

Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim!
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Lai saulgriežu naktī līgotājus silda Jāņuguns liesmas,
Un sirdī ikkatrā skan gaismas dziesmas!

Jānīts dzēra alutiņu,
Visi smējās tik par viņu.
Šis nu sabēdājies mauj:
Gribat, lai jūs visus kauj!??
Jānīts ēd sieru.
Liekat man mieru!?
Visi sāk nu dziedāt:
Laiks ir svinēt Līgo!?

Līgo rudzi, līgo mieži,
Līgo visa labībiņa;
Kāpostiņi nelīgoja,
Līgo paši stādītāji.

Aplīgoju rudzu lauku,
Kādiem ziediem rudzi zied:
Pelekiemi ziediņiem.
Aplīgoju kviešu lauku,
Kādiem ziediem kvieši zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju miežu lauku,
Kādiem ziediem mieži zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju auzu lauku,
Kādiem ziediem auzas zied:
Baltiem ziediem auzas zied.
Aplīgoju zirņu lauku,
Kādiem ziediem zirņi zied:
Raibiem ziediem zirņi zied.
Aplīgoju linu lauku,
Kādiem ziediem lini zied:
Ziliem ziediem lini zied.

Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus-
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs!

Līgo un Jāņos dziedot dziesmas pret skauģiem un burvjiem, atmuguriski jāvelk pīlādža koks. Ar pīlādzi var apiet dzīvojamo ēku, kūti, pirti, dārzu, arī izbakstīt kurmja rakumus, lai tie nerakā laukus. Kad viss apstaigāts, pīlādzi iesprauž pagalma viducī.

Saulīt, mana māmuliņa,
Parādiesi sudrabāi,
Parādies sudrabā,
Pašā Jāņa rītiņā.

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņa nakte –
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Kā tos Jāni sagaidīja,
Tā to Jāni pavadīja:
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

Jāņa diena sagaidīta,
Jāņa diena pavadīta,
Nepaguvu dziesmu pūru
Līdz pusīti nodziedāt.

Labdien, kaimiņ!
Dalībnieki izveido apli un sastājas cieši cits aiz cita. Viens no dalībniekiem uzņemas vadītāja lomu.
Uzsākot rotaļu, vadītājs skrien apkārt aplim (pa ārpusi) un pa ceļam pieskaras kādam no dalībniekiem. Tas, kuram pieskārsies vadītājs, tūdaļ atstāj savu vietu aplī un skrien apkārt, bet uz pretējo pusi. Abi skrējēji, skrienot uz dažādām pusēm, ceļā satiekas. Šajā brīdī viņiem jāapstājas, jāsarokojas un jāsasveicinās, sakot: “Labdien, kaimiņ!”
Tikai pēc tam katrs drīkst turpināt skrējienu, lai drīzāk ieņemtu brīvo vietu.
Abiem dalībniekiem uzdevums ir viens un tas pats, tātad, kurš pirmais nokļūst līdz brīvajai vietai, tas tur paliek, bet tam, kurš nokavē, būs jāskrien vēlreiz apkārt aplim- nu jau ar citu partneri.

Ko pēc senlatviesu ticējumiem Līgo un Jāņu dienas ugunskura pelnos ber Dieviņš?
(Naudu)

Tradīcija no saules rieta līdz saules lēktam dedzināt Jāņu uguni jeb Jāņu sveci ir saistīta ar simbolisku gaismas pārnešanu uz nākamo gadu. Uguns dedzināšanas vietai ir jābūt augstākajā vietā, tā kā jāņuguns godina un aicina gaismu. Ar Jāņu ugunskuru ir saistīta arī tāda tradīcija kā lēkšana pār ugunskuru, jo ugunij Līgo svētku kontekstā tiek piemērota arī šķīstīšanas, attīrīšanas un apbrīnojama spēkavota nozīme.

Līgo dienā pie kūts durvīm sprauž mežrožu zarus, lai ragana netiek slaukt govis

Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni

Lai nāk pati saimenīca
Juma ņemti tīrumā;
Ja nenāca saimenīca,
Lai līgo tīrumā.

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.

Līgo, māmiņa, līgodama,
Līgo skaisti šovakar,
Neaizmirsti savai meitai
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai, kad viņai pašai meitas
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo, tētiņ, līgodams,
Līgo skaisti šovakar.
Neaizmirsti savam dēlam
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai kad viņam pašam dēli
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.

Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnkats dziesma –
Tā ir Līgo nakts seja .
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.

Auniet, puišī, meitas, kājas,
Rītā būs jāņu diena.
Tad iesim līgodami,
Jāņu bernus meklēdami.

Visi darbi bija pabeigti vienu dienu pirms Līgo, pēc tam tika kurināta pirts. Tad, kad pirtī gāja vīrieši un sievietes kopā, bija maģisks brīdis. Atsevišķi vīrieši un sievietes sāka iet pirtī, kad to noteica kristietība. Pirtī tika veikti dažādi garīgās un fiziskās attīrīšanās rituāli.

Dzēriens, kuru līgotāji prasa no Jāņu tēva.
(Alus)

Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!)
Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!):
Jāņa bērni izklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.

Jāņa diena, Jāņa diena, (līgo! līgo!)
Kā mēs tevi sagaidām? (līgo!)
Pinam kroņus, cērtam meijas,
Pušķojami laidariņus:
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutiņu.

Devu, devu Jānīšami, (līgo! līgo!)
Ko es biju solījuse: (līgo!)
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu,

Galdam kājas nolīkušas, (līgo! līgo!
Ne no zelta, sudrabiņa: (līgo!):
No ēdiena, dzērieniņa,
Jāņa bērnus mielojot.

Papardes ziedu varot atrast tikai tad, ja meklē ar sev nolemto cilvēku.

Līgo pļavas, līgo lauki,
Savas dienas gaidīdami.
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Ziedēj pļava, ziedēj nora,
Ziedēj visas mežmalītes.
Kas to ceļu nopēdoja
Basajāmi kājiņāmi,

Jāņa bērni nopēdoja,
Jāņa zāles lasīdami.

Tradicionāls ēdiens Līgosvētkos un Jāņos.
(Jāņu siers)

Vainaga pīšana ir rituāls, kas svarīgs ir neprecētām meitām – vainagā tiek iepīts zieds pēc zieda, kuriem katram piemīt sava nozīmē, tādējādi piesaistot mīlestību un lolojot cerību par precībām. Neprecētām meitām ir arī zīlēšanas tradīcija pēc pusnakts, Jāņu naktī noņemt savus ziedu vainagus un mest tos ozola zaros. Cik reizes vainags neieķeras zaros un nokrīt zemē, tik gadus vēl jāgaida līdz precībām.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama

Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.

Līgo naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vaiņags kritīs zemē, tik gadu vēl līdz kāzām.

Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.

Koši koši, jauki jauki,
Kad atnāca Jāņa diena:
Dzied putniņi, līgo meitas,
Meža gali gavilē.

Ejam, puiši, ejam, meitas,
Uz Daugavu palīgot,
Izviļam zelta galdu
Sudrabiņa krāģišiem.
Tur sēdēja saules meita,
Zelta kroni rakstīdama.

Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsam, redzēsam,
Kur saulīte rotājās!

Zīlējot Jāņu naktī, var tikt gan pie vīra, gan bagātības un citādi uzlabot savu dzīvi. Ja Jāņu naktī ap pusnakti skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu, var ieraudzīt līgavaiņa seju. Ja iet gulēt ar vainagu galvā, tad visi sapņi piepildīsies. Ja ap pusnakti bridīs pa ūdeni, būs bagātība. Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem; kas to redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies. Savukārt, lai iegūtu skaistumu, Jāņu rītā ir jāmazgājas rasā. Zīlēja ļoti daudz, līdz ar to Jāņi un Līgo bija sava veida buršanās periods.

Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl gaļinš, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas!

Ai, Jumīti, akotīti,
Gan līgoji druviņā;
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai.

Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.

Ja pagalmā vidū aug liepa, tās zaros neprecētās meitas met savus vainadziņus, tā zīlējot preciniekus. Der arī ozola, ābeles un cita žuburota koka zari. Arī ūdenī var mest vainadziņu un zīlēt.

Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.

Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka

Populārākais sievietes vārds jūnijā.
(Līga)

Aiz skopuma saiminiece
Jāņu siera neizsēja,
Lai nenāktu Jāņa bērni
Viņas sētu aplīgoti.