Līgo svētku pantiņi, apsveikumi un dzejoļi
Līgo diena, dažkārt saukta arī par Zāļu dienu, ir daļa no Latvijā svinētajiem vasaras saulgriežiem. Lai gan tradicionāli Līgo dienu nošķir no Jāņu dienas ar atsevišķām tradīcijām un nozīmi, mūsdienās cilvēki visus vasaras saulgriežu svētkus atzīmē kopā, piekopjot pašu izvēlētus rituālus 23. un 24. jūnijā, apsveikumus Līgo svētkos nenošķirot no Jāņu dienas.
Līgo un Jāņu dienas tradīcijas ir gandrīz unikālas latviešu tautai. Līdzīgi svētki, kuros atzīmē vasaras saulgriežus, tiek atzīmēti arī citās Eiropas kultūrās, taču katrai tautai šie svētki ir unikāli. Citi tradicionālie svētki, kā ziemas saulgrieži – Ziemassvētki, laika gaitā ir saplūduši ar kristīgajām tradīcijām un tikai retais piekopj individuālas šo svētku tradīcijas.
Latviešu tautasdziesmās Līgo diena, kopā ar Jāņiem, ir visbiežāk pieminētie svētki. Šajos svētkos ir ļoti populāra dažāda sadziedāšanās, tāpēc apsveikumi Līgo svētkos bieži tiek pasniegti dziesmas formā. Dažādi Līgo pantiņi un Līgo apsveikumi šo svētku laikā ir dzirdami visur – veikalos, radio, televīzijā. No pozitīviem novēlējumiem Līgo svētkos nevar izmukt neviens, pat vairāk kā Ziemassvētku laikā.
Populārāko Līgo dienu tradīciju starpā var pieminēt jāņuzāļu plūkšanu, savas sētas rotāšana, siera siešanu un Jāņu vainagu vīšanu. Šīs ir tās tradīcijas, kas parasti tiek piekoptas dienas laikā, gatavojoties Jāņu naktij. Vēlāk vakarā, kad visi gatavošanās darbi ir paveikti cilvēki sāk svinēt pa īstam, nevar iztikt bez alus dzeršanas, ugunskura dedzināšanas un lekšanas pāri tam, Līgo dziesmu dziedāšanas. Līgo un Jāņu naktī tradicionāli ir jāsagaida saullēkts, tāpēc pastāv vairākas tradīcijas, kas ir jādara Līgo nakts laikā – peldēšanās pusnaktī, papardes zieda meklēšana, dažās sētās vēl tiek piekopta iešana ķekatās, līdzīgi kā citos saulgriežu svētkos.
Šī sadaļa ir vispiemērotākā vieta, kur meklēt Līgo apsveikumus saviem draugiem, tuviniekiem vai kolēģiem. Līgo laiks ir piepildīts labu vārdu, tāpēc dažkārt ir grūti būt oriģinālam šajos apsveikumos. Lai jūs ar saviem Līgo sveicieniem tiktu pamanīts, šajā sadaļā ir atrodami dažādi pantiņi Līgo svētkos, lieli un mazi Līgo dzejoļi. Tos ērti nosūtīt kādam elektroniski vai iegaumēt, lai Līgo laikā satiktos draugus iepriecinātu vairāk, kā ar parastu apsveikumu.
Puiši pēc meitenēm lūkojās,
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galviņā neturās,
Jāņu naktī viss notiekās!
Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!
Lai līst visskaistākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts
Un kaut ko no Saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz!
Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņu,
Būs visiem pieminēt
Manu skaistu līgojumu.
Smaržos zāle,glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!!
Kam man tos Līgo svētkus vienu reizi vasarā?!!!
Kad es gribu, tad es dzeru, kaut vai rītā, vakarā!!!
Vēl liepu ziedi nesmaržo,
Vien jūnija ziedošās acis
Līgo vainagā dziesmas
Un sarkanas magones pin,
Papardes zaļajās liesmās
Mazliet no neprāta smelties ļauj,
Veldzēties mirkļos
No tava tuvuma siltuma glāstiem.
Caur jasmīnsmaržu zemeņsmaidi
Sarkstot bikli raisās,
Līgo valsī mīlestība tvīkstot
Pieglaužas ar tauriņspārniem,
Caur tavu netveramo smaidu
Ozollapu ēnā, tevi mīlot,
Iemācījos mīlēt
Griezes dziesmu.
Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Jāņa mātes zīda kleite, līgo
līgo!
Lādītē salocīta, līgo!
Kad atnāca Jāņu diena, līgo
līgo!
Tad vilkās mugurā, līgo!
Kad pagāja Jāņu diena, līgo
līgo!
Lādītē salocīja, līgo!
Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.
Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītiem ziediņiem.
Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats.
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads…
Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo,
Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds.
Kaut matos sirmi pavedieni stīgo,
Bet sirds pukst tāpat kā tovakar…….
Lai neaizmirstama gada garākā diena un īsākā nakts!
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas
Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.
Ir vasara, klāt Līgo vakars.
Un tā kā jukušas zied naktsvijoles,
Bet es kā apmaldījusies, pļavā starp ziediem,
Lasu tās un reibstu, atkal bez tevis…
Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!
Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!
.. ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
ja slīgt tad tikai apskāvienos,
ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.
Ciema puiši, šurp nākdami,
Rīku ziepes balināja;
Še atnāca, še iegrūda
Pašā speltes caurumā.
Došu savu ezeriņu
Kumeliņu peldināt.
Ne tik dziļi, ne tik sekli,
Pa pavadas galiņam.
Došu, došu puisīšam,
Ko vakar pasolīju:
Došu savu baltu vietu,
Iešu pati klātgulēt.
Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savam stellītēm;
Man pašam atspolīte,
Divi zīda kamoltiņi.
Tu, puisīti, mietu nesi,
Es nes’ mieta caurumiņu;
Visu mūžu mietu mēji
Tai vienā caurumā.
Nāc, kundziņ, apraudzīt,
Kāda man dzīvošana:
Sarkans ceplis melnu jumu,
Ar tapiņu aizbāžams.
Es vēlā vakarā
Ar meitām mielojos,
Viņas man plaudi deva
Es viņām asarēnu.
Ilzītē māsiņā
Sarkans zīda priekšautiņš.
Aiz tā zīda priekšautiņa
Vāverīte žākstījās,
Vāverīte žākstījās,
Sarkanzuti gaidīdama.
Lecu, lecu, deju, deju
Ar sudraba bīlādīti,
Smuks puisītis pretimlēca
Ar dimanta atslēdziņu.
Nava tāda mūs’ māsiņa,
Kā vakar atstājām,
Jau tā bija dūrusies
Uz ozola pazarīti.
Dziedat, meitiņas,
Es jums maksāšu,
Es došu sīpolus
Ar visu kātu.
Zverbuleits navarēja
Iz kojenu nutupet,
Iraudzeja cilovenai
Div’ pupenis ozutī.
Es redzēju melnu kraukli
Uz vēdera knābājam;
Tas nebija melnais krauklis,
Tā bij puiša pipelīte.
Trīs reizītes cīrulītis
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielavai
Zem ļipiņas melnumiņu.
Puiši mani mežā sauca,
Solās putnus parādīt.
Ne aiz krūma neaizgāju
Jau putniņš šakumā.
Lācīt,s tup mežmalē,
Es lādēju pistolīti.
Lācim šāu, meitai trāpu
Pašā laimes caurumā.
Ak, tu bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.
Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties;
Tev silīte, man vālīte
Vēderiņa galiņā.
Meita guļ mauriņā,
Zutis līda vēderiņā.
Nebij zutis, nebij zutis,
Tā bij puiša pipelīte.
Labrīt, māsiņ,
Kā labi gulē’?
-Gan labi gulē’,
Bet viena vain’:
Viena paša diža blusa
Visu nakti kustinē’.
Vai, manu gailīti
Sarkanu seksti,
Tā knapa meitām
Vēdera galu.
Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā!
Būs manam lācīšam
Stabulīte mutītē.
Lai saulīte kur uzausa,
Pliki guļ jāņu bērni,
Mīlas huņi tos pasauca,
Steigā jāmet nost ir tērpi.
Vecais mani jaunu ņēma,
Bet raženi turējās:
Trīs reiziņas naksniņā
Kā līgot nolīgoja!
Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties:
Tev ir laba sārmu silem
Man ir laba bungu vāle.
Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Tu, puisīti, virsū guli,
Es gulēju apakšā;
Es uz Dievu skatījos,
Tu ellē raudzījies.
Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Līgo dienā pie vārtiem un mājas durvīm sprauž pīlādžu zarus, lai raganas un velns netiek sētā un mājā iekšā.
Līgo vakarā kāpostu laukā sprauž liepu zarus, lai kāposti mīksti un sulīgi aug.
Lai līgoja kas līgoja
Kāmītis tas nelīgoja
Visi Jāņi apkārt dumji
Pliki lēca pār uguni
Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā
Sporaugi, kas atbilstoši Jāņu leģendai reizi gadā, Līgo naktī uzzied.
(Papardes)
Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt, tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…
Priecīgus Līgo svētkus!
Upmalā, kur līcis kluss,
Iebrauc sarkans autobuss.
Līgotāji ārā lien,
Steigšus pļavā teltis slien.
Jāņu nakti līgot gāju,
Mīkstu sieru gribēdama,
Mīkstu sieru gribēdama,
Saldu alu padzerties.
Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visiem ziedu seģenītes.
Kad liegi vēji šalkos koku zaros,
Nāks meitenes ar ziediem matos.
Tad lietus lāses pļavas ziedus skars,
Lai sirdī atkal plauktu pavasar(i)s.
Būs skaista Jāņu nakts, būs liesmas,
Kam pateicību teiks, kam dziesmas.
Dažs alus kausam savu sirdi dāvās,
Bet vairums kritīs otra puses skavās.
Būs īsā, īsa Jāņu nakts bez miega,
Jo papard(es) ziedi neveras zem sniega.
Tev nāksies atvērt savu karsto sirdi,
Ja dāmas čukstus pareizi vēl dzirdi.
Ak, skaistā Jāņu nakts ar alus krūzi,
Un mīļa meitene ar balti vaļā blūzi.
Ak, jaunība, ak, skaistie dzīves maldi,
Kad neprātībā plūktie ziedi bija saldi.
Lai līgo, kas līgo,
Rudzu lauks, tas līgo;
Tas līgo Jāņu nakti
Līdz pašai zemītei.
Ja nopin vārpu vainagu, tad ir laba raža.
Ja Jāņos līgo, aug gari lini.
Kroņi līgojošu jāņu bērnu galvās.
(Vainags)
Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo,
Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds.
Kaut matos sirmi pavedieni stīgo,
Bet sirds pukst tāpat kā tovakar
Līgot man kā bitei
Šādu gaŗu vasariņu;
Līgodama ielīgoju
Bandenieka klētiņā.
Pikantā spēle ar avīzi. Jāizspēlē, kurš pāris dejos uz mazāka avīzes gabaliņa, bet tad jau var sākt to burzīt. Šajā spēlē vīrietim jāapsēžas, avīzes noliekot sev klēpī, bet sieviete, apsēžoties klēpī, mēģina to pēc iespējas vairāk saburzīt – uzvar tas pāris, kura avīze saburzītākā.
Līgo svētku laiks bija piemērotākais laiks pirts slotu siešanai un zālīšu vākšanai, no kurām gatavot tējas un uzlējumus, jo tad šīm lietām piemīt dziedniecisks spēks, kas vairo gan veselību, gan skaistumu, gan labklājību.
Kā tiek dēvēta Līgo dziesmu dziedāšana?
(Līgošana)
Līgo, līgo, ozoliņi,
Ar visām bitītēm:
Gan tu drīzi aizlīgosi
Kurzemnieku upītē.
Dabas parādība, ko jāņu bērniem vēlams sagaidīt pēc līgošanas, lai vasarā nenāktu miegs.
(Saullēkts)
Klusi, klusi, Līga alu nodzērusi.
Desmit Jāņus nodevusi,
Jāņa sieru pārdevusi,
Desmit eiro ieguvusi.
Iesim, meitas, skatīties,
Kādi ziedi rudziem zied.
Rudziem zied zelta ziedi
Sudrabiņa pakariem.
Priekš kam Līgo un Jāņu naktī bija jāiet peldēties kailiem?
(Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti (līgo! līgo!),
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt (līgo! līgo!).
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani rudzīši
Veldrē nekrīt!(līgo! Līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani miezīši
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani bērniņi
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana valoda
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)
Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana tautiņa
Veldrē nekrīt! (līgo! līgo!)
Līgo naktī vajag nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus.
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet.
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi
Jāņos un Līgo pie alus struča pirmajam jāiet saimniekam. Ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
Līgo dziesmu dziedāšanu sauc par līgošanu. Līgošanas ir, lai veicinātu auglību un noverst nelaimes. Līgošana, tāpat kā šūpošana, ir dzīvības spēku atjaunošanas un pastiprināšanas rituāls, kā arī kopējā dzīves ritma iekustināšana. Līgošana sākas jau divas nedēļas pirms Līgo svētkiem, tad to dēvē par ielīgošanu.
Līgo, Jānīt, līgo!
“Kā katru gadu Janka alu raudzē.
Ik dienu pagaršo, vai ir jau gana labs.
Vien Milda rūc: – Tu, vecais, aknas saudzē,
Lai Jāņos nav mums jārotā tavs kaps!
/I. Šteinberga/
Jānīts bēdīgs sēzh pie pirts
salauzta ir viņa sirds
Līga alu nozagusi
visu krūmā izdzērusi
Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.
Līgojam uz ezera,
Jāņu dienas vakarā.
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.
Līgo naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labība labāk aug.
Nelīst`, lietus, nelīst`, lietus (līgo! līgo)
Šodien lietus nevajaga (līgo!) –
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Dod, Dieviņi, Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņai,
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņa uguntiņu.
Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Pelīt, pīksti!
Šī spēle paredzēta daudziem dalībniekiem.
Vajadzigs: Šalle acu aizsiešanai, mūzika.
Spēles gaita: Spēlētājam aizsien acis, skan mūzika, kad mūzika apklust, pārējie spēlētāji sastingst un nedrīkst kustēties. Spēlētājs ar aizsietām acīm pieskaras kādam no spēlētājiem un saka: “Pelīt, pīksti!”.
Tad šim dalībniekam jāpīkst, bet tas, kam aizsietas acis, jāmēģina uzminēt kurš tieši tas ir. “Pelīte” var nopīkstēt 3 reizes.
Gadījumā ja nevar atminēt, kurš spēlētājs pīkstēja, izvēlas citu, kuram aizsien acis, atkal ieslēdz mūziku, un spēli turpina.
Spožās tālēs Jāņu zāles
Ziedot apžilbina acis.
Cik to tūkstoši? Vai simti?
It neviens man nepasacīs.
Pinot zāļu galvas rotu,
Dāsnās vasariņas dotu,
Lieku ziediņu pie zieda,
Mīļas līgodziesmas dziedu.
/I.Bērza/
Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.
Alus kausi – Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači-jautrās dejās,
Ieplūst līksme visu sejās!
Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet.
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!
Dižas meitas diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla
Mājas pušķošana ar zālēm, zariem un ziediem ir īpaša tuvināšanās dabai, ļaušana tai ieiet savās mājās. Aiz mājas sijām tika spraustas papardes, bet apkārt mājai un uz durvīm stiprināti pīlādži, lai ļaunums netiktu iekšā. Pēc latviešu priekšstatiem vasaras saulgriežu laikā augos koncentrējas liels auglības spēks, kuru cilvēks var piesavināties, tāpēc Jāņi ir piemēroti arī ārstniecības augu vākšanai.
Līgo veci, līgo jauni, kamēr Jāņu uguns degs;
Līgosim mēs šo naksniņu, kamēr rīta saule leks.
Citu gadu gaidīsim, kad Jānītis atkal nāk,
Tā, lai mūsu bērnu bērni vienmēr Līgo dziesmas māk.
/A. Legzdiņš/
Ko var ieraudzīt, ja skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu Līgo vai Jāņu naktī?
(Līgavaini)
Līgo nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu sudrabu.
Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.