Mārtindienas tautasdziesmas, tradīcijas un dzejoļi
Mārtiņdiena (Mārtiņi, Apkūlības) ir seno latviešu svētki, kuri iezīmē periodu starp Rudens saulgriežiem un Ziemas saulgriežu svētkiem. Līdz šiem svētkiem visai labībai jābūt novāktai, visiem darbiem padarītiem, lai zeme droši var doties atpūsties un pavasarī piedzimt atkal no jauna. Mārtiņdiena iezīmējot arī veļu laika beigšanos. Kad ir Mārtiņdiena? Šos svētkus mēs svinam 10.novembrī un tas ir ļoti patīkami, ka šos svētkus varam svinēt tieši dienu pirms Lāčplēša dienas. Tomēr jāatzīst, ka nacionālie svētki vēl nav paspējuši saplūst ar tradicionālajiem tādā veidā, kā tas ir noticis kristīgo un tradicionālo svētku vidū.
Mārtiņdienas tautasdziesmas apdzied gaili un tā kaušanu, tāpēc Mārtiņdienas gailis ir viens no šo svētku simboliem. Kā jau kārtīgos svētkos, tiek noturēts mielasts un tieši gailis ir šo svētku galvenā mielasta daļa. Mārtiņdienas ticējumi vēsta, ka tieši stallī vajadzētu kaut šo karalisko gaili, lai zirgiem nepiemestos slimības un būtu stipri kauli!
Dažas Mārtiņdienas tradīcijas atkal saka, ka vajagot iet čigānos un varot ēst arī zosi, jo zoss arī par sliktu nenākšot, tāpēc šīs Mārtiņu tradīcijas var būt gana neskaidras un reizēm mulsinošas. Ticējumi par Mārtiņdienu vēsta arī to, ka ja mārtiņbērni kādu no mājiniekiem grib nopērt ar žagariem, tad nebēdz zem gultas, jo tad bēdzējs visu mūžu būs bailīgs kā zaķis. Šis pat varētu strādāt kā gana labs padoms, jo kurš gan grib visu dzīvi būt bailīgs kā zaķis!
Šie svētki ir pilni tradīciju! Mārtiņdienas pantiņi un Mārtiņdienas apsveikumi var kalpot kā gana labi sveicini šajā un varbūt pat kādā pilnīgi citā dienā, jo šajās seno latviešu gudrībās slēpjas vienkāršas un parastiem cilvēkiem saprotamas patiesības par dzīves ritumu un laiku.
Ļoti daudzi Mārtiņdienas dzejoļi vēsta arī to, ka jābūt siltām kājām un rokām. Līdzīgs citāts ir arī kādā slavenā latviešu filmā! Galvenais, lai kājas būtu siltas! Varētu pat teikt, ka šis jau izsaka visu, jo šie svētki iezīmē aukstuma un ziemas klātesamību.
