Mātes dienas apsveikumi, dzejoļi, pantiņi

8. Maijs
Par Svētkiem

Viena no vismīļākajām tradīcijām Latvijā un pasaulē viennozīmīgi ir Māmiņdiena, kas pie mums tiek atzīmēta maija otrajā svētdienā. Mātes dienā pirmos “paldies” sakām savām māmiņām, taču apsveikums māmiņu dienā tiek arī mūsu vecmāmiņām, sievasmātēm un vīramātēm.

Māmiņdienas aizsākumi meklējami 1907. gadā Amerikā, kad kāda dāma vārdā Anna Džārvisa atvadu ceremonijā izvadīja un godināja savu māti. Gluži kā apsveikumu šajā mātes dienā viņa sarīkoja bezgala skaistu un sirsnīgu ceremoniju, kuras laikā Anna pateicās savai mammai par visu, ko viņa tai sniegusi. Neilgi pēc šī notikuma sievietes sāka adresēt vēstules dažādām valsts institūcijām ar lūgumu ieviest oficiālu svētku dienu par godu visām mammām. Valsts atbildi parādā nepalika un pamazām mātes diena kļuva par oficiāliem svētkiem visā Amerikā. Savukārt apsveikumi māmiņdienā Latvijā aizsākās 1922. gadā, kad tika atzīmēti pirmie māmiņām veltītie svētki. Interesanti, ka Mātes dienas pirmsākumi novērojami jau senlatviešu dainās, kas vēstīja par Māras dienu. Tautās tā tika saukta par Maizes dienu jeb Mātes dienu.

Tagad mātes dienas apsveikumi katru gadu plaši izskan tuvu un tālu pasaulē. Šajā dienā domās esam ar mūsu māmiņām un pasakāmies viņām par rūpēm un mīlestību, kas mums sniegta visā mūsu dzīves garumā. Mātes dienas dzejoļi un pantiņi mātes dienā ir tikai daļa no svētku burvības. Apsveikums māmiņdienā Latvijā transformējies arī par lieliem svētkiem, kurus atzīmē ar dziesmām, dejām un citām aktivitātēm. Tā, piemēram, vietējie tirgotāji organizē īpašus svētku tirdziņus, kuros piedāvā iegādāties oriģinālas, ar rokām darinātas dāvanas un gardumus māmiņām. Arī kopīgas aktivitātes ir lielisks apsveikums mātes dienā – daudzas ģimenes izvēles pavadīt laiku kopīgi pie dabas vai, piemēram, doties uz zooloģisko dārzu vai citu interesantu vietu, kur jaukā atmosfērā pavadīt laiku kopā ar māmiņu.

Parūpēties par apsveikumiem mātes dienā var arī tie, kuriem nav daudz brīvā laika. Pie mums varēsi atrast gan dzejoļus mātes dienā, gan arī dažādus citus māmiņu dienas apsveikumus. Šis ir īstais brīdis, lai piepildītu savas māmiņas ikdienu ar pozitīvām emocijām un atklātu, cik ļoti pateicīgi mēs viņai esam. Mūsu apkopotie sveicieni māmiņdienā jums noteikti palīdzēs rast iedvesmu kam neaizmirstamam!

Rādīt vairāk ↓

Gan priekos, gan bēdās.
Gan darbos, gan nedarbos.
Gan mierā, klusumā, gan trakotā negaisā.
Gan ar saules stariem siltumā, gan zem lietus lāsēm aukstumā.
Māmiņa mums blakus ir.

Māmiņa mīļā
Tu esi kā saule
Tava mīlestība sasilda mani
Saule vai silts kažociņš.

Kanādā ar katru gadu Mātes dienas svinēšana paliek arvien lielāka, pie tam nešķirojot un dāsni apdāvinot gan savas mammas, gan vīramātes un sievasmātes. Protams, tas attiecas uz pieaugušajiem bērniem.

Māt, Tu redzi kādu esi mani radījusi.
Tu tā, kas mani ļoti esi mīlējusi,
Paldies par sirsnību, par gadību, par laimi,
Ko audzinot man esi dāvājusi.
Tu zini, Māt, es esmu pateicigs par to!
Ir bijis tā, ka esmu sāpinājis Tevi,
Ir grūti bijis mani izprast, Māt.
Par visu to es piedošanu lūdzu,
Es tagad cenšos dzīvot savādāk.
Paldies par skaisto bernību, par mājām,
Par glāstiem, uzslavām paldies Tev Māt!
Par brīžiem kad mēs kopā visur gājām
Un atsteidzies, kad nācās mierināt.

Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!

Jā, mīļā māt, ne tikai dziedāt
tu mācēji man,
arī darbu darīt palaikam,
iet taisnības ceļu un grūtumu panest.
Un daudzas bij reizes,
Kad Tev klusi sacīju paldies.

Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied!
Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
Zied!

Mamm!
Ja es zinu, cik milzis ir liels,
ja es zinu, cik liliputs mazs,
ja es zinu, cik mincis ir mīksts
un cik nazis virtuvē ass,
ja es zinu, cik uguns karsta,
ja es zinu, ja vienmēr zinu:
melns ir melnais un baltais ir balts,
saki, mamm, ja zinu to visu
un simt citu lietu turklāt,
saki, mamm,- ko vēl, ko vēl,
ko es varētu uzzināt?

– Ir tāds noslēpums, kuru neviens
nezin vēl uz šīs pasaules.
Vai tu zini, cik mīļš esi man?
Un cik mīļa tev esmu es?

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!

Ik katra smilga, ir rasas dzirdīta,
Ik katra zila puķe, ir gaismas slacīta.

Ik katra bērna sirdij, ir mātes mīla veltīta,
Ik katram bērnam, ir šūpļa dziesma dziedāta.
/A. Drozdovs/

Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu,
Piedod mūsu neratnības un neizdarītos darbus –
Kopš bērnības visā dzīves garumā,
Piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības
Un mīļos vārdus! Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam,
Ko nozīmē mātes sirds, un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša,
Skaidra un neaizmirstama – tu -karsta asins lāse gadu baltumā.
/L. Bridaka/

Sveiciens māmiņai-
Pavasara saulītei!
Pavasara saulītei
Smaržīgam ziediņam.

Māmiņa mīļā,
Tavi svētki jau šodien ir klāt.
Sveicu tevi
Mīļi, jo mīļi.
/I. Vējkrīgere/

Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man…

Ak,māmiņ,ciksimtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!

Kā saules stariņi
tik silti, silti,
tik gaiši, spoži
smaida mana mīļā māmiņa
tik bezgalīgi patiesi!
Tik skaidri, skaidri,
tik dzidri, svaigi
kā lietus lāses krīt no zilām debesīm
ir manas māmulītes glāsti
un tos ne ar ko neaizstāsi.

Saulīt` silta, māmiņ jauka –
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.

Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.

Šī pasaule nu reiz ir tāda,
Ka mīlestību vajag tai.
Ik katrā valodā vārds “māte”,
Ir vārdi “mīļš” un “mīļotais”.
/Ā. Elksne/

Gluži kā sniedziņš,kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Tu jau to zini ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās…

Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Juka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīlā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.
/B. Saulītis/

Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Ta nesaka nevienam.

Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!

Mīļā mana māmuliņa
Mīļi mani audzināja,
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.

No rīta es gāju,
Uz maijpuķīšu klāju,
Pār augstiem kalniem,
Pār lauku laukiem.

Kad mājās es nācu,
Tad domās pārdomāju,
Kā māmiņu savu
Es šodien sveikšu.

Iešu istabā,
Dāvāšu ziedus,
Mīļus vārdus viņai teikšu.
/L.Dzvinko/

Dziedi māmiņ “Aijā žūžu”,
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!

Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!

Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!

Kad nava kur dēties un neuzzied maijs,
mātes sirds aicina, aizej uz mājām.
Aprims nediena, nesūrstēs vairs,
un domai atkal būs zeme zem kājām.
/V. Līvzemnieks/

Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!

Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/

Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi, gadi garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā
Plauksti baltāka aizvien.

Nedziest saule rietēdama,
– Zvaigžņu pulkā sapņos iet,
Tā Tu nomodā par visiem
Līdzi smaidi, līdzi ciet.

Pārejot pār Tavu slieksni,
Miers kā siltas pārslas krīt,
Kā Tu proti katru ēnu
Maigām rokām aizglāstīt!

Daudz ir Dieva dārzos ziedu,
Pacel acis: gaisma mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem-
Mātes svētums, mātes sirds
/V.Mora/

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.

Dziedi māmiņ “Aijā žūžū”,
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Agri mostos es no rīta,
Steidzu visu padarīt.
Šodien māmiņai ir svētki!
Žigli aizskrienu uz pļavu,
Mežābeli ieraugu.
Noplūcu tai vienu zaru,
Nesu savai māmiņai.

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K.Apškrūma/

Manai mātei!

Paldies par šo dienu un daudzajām jau aizvadītājam
… ka protu par tām priecāties.
Paldies par brāļiem un māsām,
… un spēju mīlēt viņus no sirds.
Paldies par sirsnību, laipnību un gudrību,
… un prasmi to novērtēt.
Paldies, ka esmu,
Un lūdzu nenoveco!
Tavs jau pieaugušais bērns …

Tikai tad, kad pašas kļūstam mātes,
Savējās daudz labāk saprast sākam…
Kāpēc neiet gulēt? Ko pie loga gaida?
Skat, jau pirmais ausmas stars krīt sejā gurušā!
Katram vecumam – savs ziedēšanas skaistums,
Katram vecumam – savs gaidīšanas laiks…
Tāpēc jau mēs esam mātes savām meitām:
Viņu gaidīšana – mantojums, kas svēts

Degu skalu, degu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.

Mēs visi te no tavas lielās cilts,
Un katrā mums ir daļiņa no Tevis.
Dievs uzklausījis Tavas lūgšanas
Un savu žēlastību bagāti mums devis.
Pavisam nedaudz palicis līdz simtam…
Paldies par to, ka, nežēlojot sevi,
Mūs skoloji un gaišu skatienu
Uz dzīvi līdzi ceļamaizei devi.

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Visu dienu caur rūpēm
māmiņa iet,
Kad es klēpī apsēžos,
māmiņa zied.
/M. Misiņa/

Mana dārgā, mīļā māte! Es vēlos tevi apsveikt šajos svētkos – Mātes dienā! Es nekad nepārstāšu atkārtot, ka tieši tu esi labākā māte pasaulē. Es tevi ļoti mīlu, lepojos ar katru tavu sasniegumu un gribu pateikt tev lielu paldies, ka tu man ne tikai devi dzīvību, bet padarīji to pēc iespējas laimīgāku. Esi vesela, smaidīga, tikpat sabiedriska. Un neuztraucieties, lūdzu, par sīkumiem. Priecīgus svētkus!

Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs.
Te neejiet, te – viņa ziedējusi.
Te nelāčojiet – ābeļziedos viss,

un lakatiņš, ko viņa atstājusi
kā lūgšanu par mani, Visiem mums,
lai drošāki, lai stiprāki mēs justos.
Ir mātes vārdā dīvains noslēpums.

Vēl pieauguši, naktīs saucam: māmiņ!
/A. Rancāne/

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

Māmiņ, mīļo, māmulīt,
ļauj man šodien uzsmaidīt
tikai tev!
Māmiņ, mīļo, māmulīt
ļauj man tevi noglāstīt
un sasildīt.
Māmiņ, mīļo, māmulīt
ļauj man tevi lutināt
kā lutini tu mani ik mīļu brīd.
Māmiņ, mīļo māmulīt
ļauj man tevi noskūpstīt
ļauj man šodien pasacīt
Kā vakar, šodien arī rīt
Tu biji, esi un būsi
vismīļākā, vislabākā,
mīļā māmulīt!

Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir Tavai mīlestībai,māt.
Vienalga-laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt.

Latvijā Mātes diena svinēta maija otrajā svētdienā, tāpat kā arī citās Eiropas un Āzijas valstīs, arī ASV. PAti svētku svinēšana ir līdzīga – mammas apdāvināta ar ziediem, mazām dāvaniņām un sirsnīgiem smaidiem.

Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.

Šo dzīvi dzīvojot, man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.
Vienalga – laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man…

Nesolu šorīt, bet noskūpstu.
Jauka lai tev ir šī diena.
Māmiņa mīļā, tik laba kat tu.
Nav pasaulē, laikam neviena.

Māci, māmiņ, savam bērnam
laimes atslēdziņu gūt.
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
gan ar prātu gudram būt.

Neļauj izniekot to laiku,
Kas spēj laimei durvis vērt.
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
mācoties caur dzīvi iet.

Savai tautai, savai zemei
gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes
jaunus asnus izdiedzē.
/V. Kokle- Līviņa/

Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!

Uz visas pasaules ir tik daudz mammas
un viņas visas ir īpašas, mīļas un labas,
bet tomēr vislabākā ir katram sava vienīgā!!!

Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!

Rītā celsies māmulīte,
Manu velti uzies drīz.
Saulīte pavisam glīta
Viņas skatus apzeltīs.

Teikšu:- Tev, tas māmiņ, labā,
Tev šī saule spoži spīd.
Viņa tavu smaidu glabā,
Cels tā mani katru rīt.

Tad es arī laba augšu,
gaiša mana taka būs.
Tavos darbos talkā traukšu,
Lai tev rokas nepiekūst,

Lai tu saules mūžu vari
Mani dzīvē pavadīt,
Lai ik diena saules stari
Apsveic tevi, māmulīt!
/I.Lasmanis/

Uz pasaules nav tādas vietas,
Kas būtu drošāka par mammas klēpi.
Uz pasaules nav tādas lietas,
Kas būtu īstāka par mammas mīlestību.

Bij man gara tā dieniņa,
Kad saulīti neredzēju;
Vēl garāka tā dieniņa,
Kad māmiņas neredzēju.

Māmiņa kad agri rītos
Istabā pie manis nāk,
Saules zaķēni uz grīdas,
Griestos bariem dejot sāk.

Un ikreiz, kad māmuliņa
Blakus man pa ielu iet,
Ielas abās pusēs rindā
Košas brīnumpuķes zied.

Kad mēs abi ejam pļavā,
Sidrabaini strauti urdz
Un no manas kabatiņas
Putnu bari zilgmē spurdz.
/C.Dinere/

Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.

Tavi vārdi – silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi – spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi – gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.

Māte sēdēja gaismas lokā.
Turēja bērniņu rokās.
No bērna acīm uz mātes acīm
runāja mīlestība
No bērna acīm uz mātes acīm un
atkal otrādi.

Māte sēdēja gaismas lokā.
Turēja bērniņu aizvējā.
Pavardā uguns, rūpīgi saudzēta,
Klusi un mierīgi kurējās.
Māte un bērniņš.
Siltums, mīlestība un gaisma.

Es atkal gribu tas bērniņš būt,
Bērniņš uz mātes rokām.
/I. Binde/

Saulīte ir spožākā,
Māmuliņa mīļākā,
Ģimenē es pastarītis,
Rītos agri cīrulītis.

Saules staru spožāko,
Pļavas puķi skaistāko,
Domās visu gaišāko,
Steidzos es pie dārgāko.

Tā ir mana māmuliņa,
Manas dzīves daļiņa,
Tā kā ziediņš aizvējā,
Es pie māmiņas siltumā.
/M.Zinbergs/

To prieku, starp rūpēm ko rodi,
It visu mums projām tu dodi.
Sev atstāj tikai to vienu –
To mīlas pārpilno darba dienu.

Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!

Balta mana māmuliņa
Balti mani audzināja
Pati sevi netaupīja
Balti mani audzinot.

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.

Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!

No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!

Sienāžiem ir pļava zaļa,
Vālodzei ir dziesmu vaļa,
Man ir sava māmuliņa,
Es tai zelta atslēdziņa.
/E. Stērste/

Brazīlijas iedzīvotāji apsveic savas māmiņas ar Dia das Maes katra gada otrā maija svētdienā. Brazīlijā piekopj kuplas ģimenes, kurās ir vismaz 3 vai 4 bērni, un šie svētki valstī ir ļoti nozīmīgi un īpaši sirsnīgi. Daudzi veikali rīko speciālas akcijas un lielas atlaides, lai katrs bērns varētu iepriecināt savu māmiņu ar īpašu dāvanu.

Ja es kā bērns to būtu zinājusi, Māt,
Es noteikti nebūtu darījusi lietas tik grūtas priekš Tevis.
Es būtu sapratusi
Ka vēlme Tev – ir dot man vislabāko.
Es būtu sapratusi, cik grūti ir ļaut kādam ko mīli
Mācities no savām kļūdām un dot brīvību tam,
Pat pēc darbiem ko darīt man nevajadzēja,
Pat pēc vārdiem ko teikt man nevajadzēja,
Tu biji man pie pleciem kā atbalsts.
Pat tagad, kad varbūt ir par vēlu
Dēļ daudzām lietām izdarītām,
Nav par vēlu, lai pateiktu tev to,
Cik ļoti novērtēju mīlu Tavu,
Cik ļoti novērtēju dāsnumu Tavu,
Cik ļoti slikta esmu bijusi, lai parāditu Tev,
Cik ļoti mīlu Tevi es!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi…
Ar tevi vienmēr gribu parunāt…

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad rezēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst…

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat…
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
/R.Andersone/

No agra rīta mēs aizgājām
Uz bērzu birzi, puķītes noplūcām,
Atnesām mājās, māmiņu sveicām
Dziedājām dziesmas, vēlējām laimes.

Ai, māmulīt, visu tu vari,
Un viss ir tik mīļš, ko tu dari!
Lūk, piemēram, cimdiņus abus
Tu adi tik siltus un labus!
Man šallīti pieglaud pie vaiga,
Un tā ir tik mīksta un maiga!
Ai, visu to vari un proti,
Tu mīļa tik ļoti, ļoti.
Bet, māmulīt, pasaki gan,-
Vai es…
Esmu tik labs kā tu man?
/J.Osmanis/

Nākot no skolas ieraugu māmiņu,
Mīļu un labiņu kā saules tariņu.
Kopā mēs ejam skrejam un smejam,
Kopā mums labi būs.
Viņa gatavot prot gardi,
Cepumus un torti saldi.
Māmiņu mēs mājās gaidām,
Un vēl mīļi smaidām.
/M.Zīle/

Ar baltām ievu kurpēm,
Un tulpju svecēm košām.
Ar pienenīšu zeltainām pļavām,
Un putnu dziesmām skaļām.
Ar pirmo saules staru,
Un baltu ķiršu zaru.
Nāk pavasaris mātes sveikts,
Un man ar gribas par visu,
Tev lielu paldies teikt.
Ka šai pasaulē pukst mana sirds.
/E.Grinbergs/

Tev mīļi pieglausties.
No acīm asaru noraust
Un klusi pateikt – paldies!
Zinu, māmiņ, laiks gājis,
Sen pasakām neticu es,
Ber ievziedi baltumu matos,
Un pavasars salnu nes.
Bet vaigā zvīļo tev sārtums
Kā maija ābeles zieds.
Es mīlu tevi, māmiņ,
Par to, ka esi, paldies!
Paldies, mana jaukā un labā,
Ka varu šai pasaulē iet,
Ka sevi veltīji bērniem,
Paldies, mīļo māmiņ, paldies!

Sāpju straumes sirdī plokas,
Kad tu uzliec, māt,
Man uz krūtīm mīļās rokas
Mierā ieaijāt.
/J.Ziemeļnieks/

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/

Mātes dienu kopš 1998. gada, Krievijā svin novembra pēdējā svētdienā. Šeit pret savām mammām svētku dienā izturas kā pret karalienēm – bērni pasniedz mammām brokastis gultā un vienīgais, kas mammām atļauts šajā dienā darīt, ir atvērt durvis, kad pie tām zvana kurjers, kurš viņai atvedis krāšņu puķu pušķi.

Austrālijā māmiņas tiek godinātas maija otrajā svētdienā. Pieaugušie bērni apsveic savas mātes ar nopietnām dāvanām, bet mazuļi mammām pasniedz ziedus un paštaisītas apsveikumu kartiņas. Austrālijā ir iedibinājusies tradīcija – Māmiņdienā piekarināt pie apģērba neļķi sarkanā krāsā, kas simbolizē to, ka cilvēka māte ir dzīva, savukārt, ja neļķes krāsa ir balta, tas nozīmē, ka īpašnieka māmiņa vairs nav starp dzīvajiem.

Ak, māmiņ, kaut Tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad Tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gurdāki iet.

Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!

Ko lai mamiņai es veltu?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat!

Es vēlos, māt, Tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas Tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Tik liela plaša pasaule,
tik spoži saule mirdz
tik lielā plašā pasaulē
visplašākā ir māmulītes sirds.

Māmiņ,mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijoliti
Uzplaukušu redzēt var!

Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.

Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Li tā saldu medu sūc?

Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas…
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim –
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!

Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt..
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
..bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā..!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast..
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.

Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.

Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis – visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.

Mana mīļa māmuliņa
Mani mīļi audzinaja
Pati mamma dubļus brida
Mani nesa rocinas

Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu.

Spānijā Mātes diena tiek atzīmēta galvenokārt baznīcā. Spānijā Mātes diena tiek uzskatīta par ģimenes dzimšanas dienu, un visas mātes šajā dienā saņem dāvanā šokolādi, ziedus, apsveikuma kartītes, rotas vai drēbes.

Paldies Tev māt, par tavām dziesmām,
Par vārdiem mīļajiem, ko teici man.
Gan rīta ausmā, gan vakara rietā –
Tie šodien vēl sirdī man skan.

Tu savu pavardu tik labi nosargāji,
Ka vēl aizvien tas sprēgājošs un silts.
Un stipri stāv tas mīlestības tilts,
Pār ko tu cēla bēdām pāri gāji.

Nav tava roka piekususi dot,
Un tava sirds nav pārstājusi starot
Tais rūpēs gaišajās, kas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.

Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt.
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
/Ziemeļnieks/

Bērnam Tu vienmēr esi visskaistākā,
Un vienmēr vismīļākā,
Tu esi viņa pasaule un patvērums,
Tu esi viņu radījusi
Un savu mūžu viņam novēlējusi,
Jo viņš tavs bērns, un tu tā māte!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules

Maijā, kad sazaļo lauks.
Ārā kad bērziņi plaukst,
Māmiņu samīļot steidzu,
Izjusti svētkos to sveicu

Bērni Itālijā mammas sveic ar ziediem, saldumiem un nelielām dāvanām. Itālijā šie svētki ir vēsturiski nozīmīgāki nekā citās valstīs, jo vēl antīkajā pasaulē cilvēki godināja Auglības Dievieti.