Pareizticīgo Lieldienas

2. Maijs
Par Svētkiem

Pareizticīgās Lieldienas to reliģiskajā nozīmē un piekoptajās tradīcijās būtiski neatšķiras no klasiskajām kristīgajām Lieldienām. Šie savā būtībā ir vieni un tie paši svētki, kas vienkārši notiek dažādos laikos, pēc diviem dažādiem kalendāriem.
Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienas tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēneša pavasara laikā, tādēļ datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās tiek izmantots Jūlija kalendārs, tādēļ Lieldienas parasti iekrīt starp 4. aprīli un 8. maiju.

Pareizticīgo Lieldienu gavēnis ir viena no centrālajām daļām Kristus Augšamcelšanās svētku sagaidīšanā pareizticīgajiem. Gavēnis sākas 40 dienas pirms Lieldienu svētdienas svētkos, ko sauc par Pelnu trešdienu. Gavēšanas laikā jāievēro trīs galvenie principi, kas nav saistīti tikai ar ēšanu – lūgšana, atturība un žēlsirdība. Tas nozīmē, ka gavēšanas periodā vairāk jāatsakās no dažādiem mūsdienu komfortablās dzīves labumiem, kaitīgu vielu lietošanas, jāmeklē veidi, kā būt labsirdīgam pret sabiedrību, kā arī pievērst vairāk uzmanību svētajiem tekstiem.

Tātad gavēnis ir vairāk mentāls stāvoklis, kā konkrētu lietu neēšana. Protams, arī tas ir būtiski un pareizticīgie galdā ceļ daudz vairāk dārzeņu un sēņu ēdienus. Tajā pašā laikā pilnībā aizliegts patērēt gaļas produktus nav un tā ir katra individuālā izvēle, no kuriem produktiem katram atteikties. Atšķirībā no pareizticīgo baznīcas, piemēram, katoļi pirms Lieldienām gavē tikai 2 dienas – Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā. Kopīgais visām reliģijām, kuras nodarbojas ar gavēšanu ir tas, ka gaļu drīkst aizvietot ar zivīm.

Būtiskākā atšķirība starp klasisko Lieldienu un pareizticīgo svinēšanu Latvijā slēpjas tajā, ka laikā, kad notiek pareizticīgo Lieldienu svinēšana, tradicionālās latviešu pavasara saulgriežu tradīcijas jau ir beigušās. Tāpēc, lai gan kristīgās tradīcijas neatšķiras, tradicionālo latviešu tradīciju trūkums šo svētku laikā arī rada sajūtu, ka šie ir divi atsevišķi svētki. Tāpēc arī tie mums asociējas ar nopietnākiem baznīcas svētkiem un izpaliek jautrie tradicionālie pareizticīgo Lieldienu apsveikumi.

Klasisko un pareizticīgo Lieldienu svinēšana notiek diezgan šķirti no latviešu un nelatviešu kopienām, jo tikai retais latvietis ir pareizticībā un stingri piekopj pareizticīgās tradīcijas.

Rādīt vairāk ↓

Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.

Pūpoliņiem nopērušies,
Oliņas jau sakrāsotas,
Šūpolēs mēs šūposim,
Odiņus mēs gaiņāsim.

Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.

Un, lai labāk darbi sokas,
Noder mājās bērnu rokas.
Zaķīts olas krāsot steidz,
Drīz jau darbs ir jāpabeidz.
Māmiņa tad grozā olas liek,
Lai tās katram bērnam tiek.

Mugurā tad zaķis grozu ceļ,
Sev pa priekšu olu veļ.
Nu jau krāsas liktas malā,
Lielais darbs nu mums ir galā.

Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēselēs tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien!

Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!