Apsveikumi 8.martā - Starptautiskajā sieviešu dienā

Sieviete ir vāja,
neaizsargāta būtne,
no kuras nav iespējams izglābties. Sveiciens sieviešu dienā!

Ak sieviete, ak sieviete –
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!

Lai kā pavasara putnu čalas
Tavi dzidrie smiekli skan;
Un lai acis priekiem neredz malas
Jo Tu spožākā no saulēm esi man!

Sievietēm mātēm,
sievietēm – sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/

Šajā dienā, īpašajā,
Visi ziedi, smaida Jums!
Lai skumjas Jūs nezinat,
Pat mazos ēnu mākoņus.
Lai vienmēr acis spīdētu,
Un smaids no lūpām nepazūd.
Sveicam Sieviešu dienā!

Kad sieviete krāsojas, viņa – kā dzejoli raksta.
Viņa grib atstāt sevi kā rokrakstu – nākamām audzēm.
Viņa biogrāfiju savu krāso uz acu plaksta,
Viņai ar zīmuli atmiņas uz lūpām jāuzaudzē.
Kad sieviete krāsojas – vai viņa tai brīdī ir sārta vai bāla -,
Pār viņu ir nācis TAS un viņa ir iedvesmota,
Viņa ir prom, ļoti tāla.
Un – mazliet Dieva dota.
Es viņu netraucēju – tas ir intīms brīdis -,
Netraucēju ar ziņkārību tīšu.
Vēlreiz viņas roka pār lappusi slīdēs.
Tad viņa pagriezīsies un… es viņu nolasīšu.
Un tad es lasu: re, cīrulis rītā, gaiss trīc…
Un, re, sikspārnis skrējis un vakarlēpis…
Skaistākais jau nav tas, kas uzrakstīts.
Skaistākais ir tas, ko dzejolis slēpis.
/Imants Ziedonis/

Tu uzsmaidīji man uz ielas
Kur dienu sīkās gaitās skrej,
Un acis tev bij tumši lielas
Kā austrumzemju princesei.

No tevis savāds tuvums dvesa
Un pusnakts dārzu aroms svaigs,
Un tas vēl ilgi mani nesa
Caur pilsētu kā vilnis maigs.
/J.Ziemeļnieks/

Trīs sievietes mūžsenās izpausmēs –
Kā mīļā,
Kā sieva,
Kā māte –
Caur ziediem un sniegiem lauzusies es,
Lai būtību izdibinātu.
/Ā.Elksne/

Bez tava gaišā acu skata,
Bez tavu maigo roku glāsta
Mana diena būtu neiesākta,
Jau sen man liktenis to stāsta.
Bez tava siltā, iejūtīgā smaida,
Bez tavu brūno matu smaržas
Vietas nebūtu, kur mani gaida,
Man būtu rūgta medus garša.

Tu – mana sieviete, mana sieva.
Vai dzirdi, dun kā ielas zvani.
Es esmu tik ļoti, ļoti mazs,
Un tāpēc pažēlo mani.
Kad pretī uguns un ūdens nāks,
Gan tad tos mācēšu ganīt,
Un tāpēc mazu, mazu brīdi
Pažēlo, pažēlo mani.
Tu – mana sieviete, mana sieva,
Vai dzirdi, es skanu, tu skani,
Es esmu tik ļoti, ļoti stiprs,
Un tāpēc pažēlo mani.
/V. Ļūdēns/

Jums, sievietēm dots milzīgs spēks,
Ko būtu neizmantot grēks,
Tas jūsu augums, mūsu smaids,
Tik jāzin visam īstais laiks.

Tiek radināta meitene,
Ka kādreiz būs tā dieviete.
Kā jāstaigā, kā jāskatās,
Kā jārunā, kā jāģērbjas.

Kad pienāks īstais jutīs tā,
Jo mīlā pukstēs tūkstošiem sirsniņu,
Tā reibinās kā plaucis zieds,
Kas bitēm pretī lūpas sniedz.

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.

Man gribētos tevi ieaijāt,
kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgsnu gribētos pār tevi klāt
kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest
pa tumšzilām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
uz debesīm – manām un tavām…
/F. Bārda/

Mums nav iespējas izvēlēties vīramāti.
Bet, ja man būtu dota šāda izdevība, es izvēlētos tevi. Sveiciens sieviešu dienā!

Rīgas viskrāšņākās puķes –
sievietes.
Nāk meitenes jaunās,
nāk dāmas,
nāk skuķes –
sievietes –
Rīgas viskrāšņākās puķes.

Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Sieviete – dieviete
Vīrietis – velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.

Sieviete…
tu bagāta – ir par ko lūgt, ko sargāt
tu bagāta – tev ir ko mīlēt, lolot
tu bagāta ja vari mīlot piedot
tu bagāta ja vari dot un ziedot…
/I.Tora/

Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu –
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!

Sieviete, smaids Tavs tik mīksts,
es teiktu, pat pūkains
kā salnas rītā izšķīlies bezbēdīgs pūpols.
Smaids atmaidzē sirdi kā saulīte izkausē ledu.

Reiz mazs zēns jautāja mātei- “Māmiņ, kādēļ Tu raudi?”
“Jo es esmu Sieviete”- atbildēja viņa.
“Es nesaprotu”- teica zēns.
“Tu nekad to nesapratīsi”, atbildēja māte, apskaujot dēlu.
Tad zēns jautāja tēvam- “Tēt,kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?”
“Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien”- klusi atbildēja tēvs.
Pagāja laiks… zēns izauga… par vīrieti kļuva

Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-“Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?”
Un Dievs atbildēja-
Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu!
Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt,
Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu
Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes,
Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas
par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties.
Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,°
Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi,
Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti
Vien dažreiz izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām.
Un visbeidzot…
Es devu viņai asaras… un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams.
Atceries, mans dēls- sievietes skaistums nav viņas apģērbā,frizūrā vai augumā,
Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi- uz to vietu, kur mīt Mīlestība!

Es gribu sveikt 8. martā gudrāko, burvīgāko un skaistāko sievieti Latvijā!
Ļauj pavasarim padarīt noskaņojumu lielisku, lai atnak pie Tevis laime, emocionāla un garīga izaugsme.
Šajā dienā es novēlu tev tīru, patiesu mīlestību, patiesus draugus un draudzenes, labklājību, labu veselību un daudz sirsnīgu smaidu.

Sieviete — tu esi trausla puķe,
Kuru mīlestības reibons šūpo.
Smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
Galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – tu skaistākā starp puķēm.

Tava zieda kausā ģifts un medus,
Un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
Dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
Gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/

Sievietes pēc dabas spēj ievērot un pamanīt to, ko nespēja pamanīt neviens. Sievietēm ir laba intuīcija, kura reti mēdz tās pievilt. Sveiciens Sieviešu dienā!

Ja pasaulē nebūtu sieviešu, mēs dzīves pirmajās stundās nesaņemtu palīdzību, mūža vidū – baudu, bet beigās – mierinājumu. /A. Šopenhauers/ Milzīgs sveiciens sieviešu dienā!

Sievietes skaistums ir radīts baudai, bet tikai tiem, kas spēj to izprast. Sveiciens sieviešu dienā!

8. marts ir tā diena,
kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus
Un mīļus apskāvienus!

Tu esi Sieviete un esi pelnījusi ziedus,
Tā vienkārši bez iemesla, tāpat…
Par to, ka vienkārši Tu esi Sieviete,
Kas blakus kādam, vien tepat…

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Ar tulpītēm pie Tevis teku,
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!

Šis burvīgais rīts,lai ir piestarots smaidiem
kā saulītēm,siltām un mīļām,kā purenes zieds.
Sievietes smaids – tas kā dievietes pieskāriens,
kā vīraks, kā vīns, kā ieejas biļete sirds visslēptākā šūnā.
Sievietes smaids Dieva pasauli izdaiļo koši.

Es novēlu Tev laimi un mīlestību.
Tās visas ir dārgas dāvanas.
Un ļauj, lai visi sapņi piepildās
Skaistajā 8 marta dienā!

Tādēļ saku Jums, sievietes,
smaidiet – smaidiet vienmēr, lai sirdīs plūst siltums.
Dzeltenā tulpe, lai uzsmaida siltajā plaukstā.
Uz vaiga skūpsts šorīt, lai nenožūst.
Smaids no Jūsu kairajām,karstajām lūpām
mūžam, lai nenodziest.

Lai zem Tava loga,
Vienmēr rozā rozes zied,
Un zem Tavām rozā rozēm
Zaļa varde dzied!

Ar smaržīgiem ziediem
Pavasaris nāk katrā mājā,
Mēs sirsnīgi apsveicam Jūs
Starptautiskajā Sieviešu dienā.

Bet visvairāk es mīlu, kad tavās acīs
Dzenis sauli kā čiekuru kaļ
Un zelta sēkliņas mazas
Birst dvēselē atpakaļ.
/I. Ziedonis/

Kaut uz melna āža jāšu,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.

Sieviete ir Dieva brīnišķīgākais radījums. Ja Dievs izveidojis vēl kaut ko labāku par sievieti, tad to viņš ir paturējis pie sevis. /P. Pikaso/

Vai kāds ir aizdomājies, kāpēc mēs pavasarī sveicam dāmas? Un kāpēc tieši šajā dienā? Kad kalendārā astotnieks. Tad ziniet, pavasaris – mīlas dīgļa sākums. Un astotnieks – līdz bezgalībai, lai mīla plaukst!

Sieviete ir dabas dota,
Jauka,skaista,ievainota.
Savā sapnī,ikdienā,
Tā par mums ir nomodā.
Saudzēsim un lolosim,
Savas jūtas neslēpsim.
Sveiksim savas sievietes-
Mātes,meitas,dievietes.
Ziedus skaistus dāvāsim,
Mīļus vārdus veltīsim.
/A.Ezerroze/

Pārvarot kilometrus un attālumu, pie Tevis atlido mans apsveikums Starptautiskajā sieviešu dienā. Tu esi gudrākā, skaistākā un unikālākā sieviete uz Zemes.

Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — Tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/

Tā puķe uzzied, ko Tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlēt, ko Tu uzlūko.
Tev ir jau viss, Tu staigā zvaigžņu lokā –
Es Tev vairs dāvāt nevaru neko.

Tikai sievietes spēj dot to laimi, to sirds aizrautību, kas nav salīdzināma ne ar ko citu. /K. Krebijons./ Esiet vienmēr ar mums!

Mīli tā, it kā neviens nebūtu tevi apvainojis..
Strādā tā, it kā tev nebūtu vajadzīga nauda..
Dejo tā, it kā neviens uz tevi neskatītos..
Dziedi tā, it kā dziedātu sev..
Dzīvo tā, it kā dzīvotu paradīzē…

Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles,kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi,kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!!

Sieviete — Tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibonis šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – Tu skaistākā starp puķēm!