Starptautiskā sieviešu diena - Apsveikums 8. martā draudzenei

Ak sieviete, ak sieviete –
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!

Lai kā pavasara putnu čalas
Tavi dzidrie smiekli skan;
Un lai acis priekiem neredz malas
Jo Tu spožākā no saulēm esi man!

Kad sieviete krāsojas, viņa – kā dzejoli raksta.
Viņa grib atstāt sevi kā rokrakstu – nākamām audzēm.
Viņa biogrāfiju savu krāso uz acu plaksta,
Viņai ar zīmuli atmiņas uz lūpām jāuzaudzē.
Kad sieviete krāsojas – vai viņa tai brīdī ir sārta vai bāla -,
Pār viņu ir nācis TAS un viņa ir iedvesmota,
Viņa ir prom, ļoti tāla.
Un – mazliet Dieva dota.
Es viņu netraucēju – tas ir intīms brīdis -,
Netraucēju ar ziņkārību tīšu.
Vēlreiz viņas roka pār lappusi slīdēs.
Tad viņa pagriezīsies un… es viņu nolasīšu.
Un tad es lasu: re, cīrulis rītā, gaiss trīc…
Un, re, sikspārnis skrējis un vakarlēpis…
Skaistākais jau nav tas, kas uzrakstīts.
Skaistākais ir tas, ko dzejolis slēpis.
/Imants Ziedonis/

Tu uzsmaidīji man uz ielas
Kur dienu sīkās gaitās skrej,
Un acis tev bij tumši lielas
Kā austrumzemju princesei.

No tevis savāds tuvums dvesa
Un pusnakts dārzu aroms svaigs,
Un tas vēl ilgi mani nesa
Caur pilsētu kā vilnis maigs.
/J.Ziemeļnieks/

Trīs sievietes mūžsenās izpausmēs –
Kā mīļā,
Kā sieva,
Kā māte –
Caur ziediem un sniegiem lauzusies es,
Lai būtību izdibinātu.
/Ā.Elksne/

Bez tava gaišā acu skata,
Bez tavu maigo roku glāsta
Mana diena būtu neiesākta,
Jau sen man liktenis to stāsta.
Bez tava siltā, iejūtīgā smaida,
Bez tavu brūno matu smaržas
Vietas nebūtu, kur mani gaida,
Man būtu rūgta medus garša.