Tēva dienas apsveikumi, novēlējumi, dzejoļi
Vieni no visnozīmīgākajiem cilvēkiem mūsu dzīvē ir mūsu tēti. Viņi ir ne vien lieliski padomdevēji un spēcīgs plecs, uz ko paļauties, bet arī mūsu labākie draugi. Godinot tētus, septembra otrajā svētdienā tiek atzīmēta Tēva diena. Šajā laikā sūtām siltus apsveikumus tēva dienā mūsu mīļajiem vecākiem un pateicamies viņiem par atbalstu. Amerikas Savienotajās valstīs Tēva dienas svētkus pirmo reizi svinēja jau 1910. gadā, taču interesanti, ka Latvijā Tēva dienu sāka atzīmēt vien 2008. gadā. Šodien ikviens bērns – gados jauns vai vecs – var pateikt paldies savam tētim par to, ka viņš ir blakus, pateikties par viņa rūpēm un gādību.
Tēva dienas ideja palikusi nemainīga jau no svētku pirmsākumiem – ģimenes sanāk kopā, lai pateiktos tēviem par viņu devumu ģimenei, par labajiem vārdiem un ieguldījumu bērnu audzināšanā, kā arī par tēva un bērna ģimenisko saišu stiprināšanu. Neskatoties uz to, ka Tēva diena Latvijā netiek svinēta tik ilgi un konkrētas tradīcijas šo svētku ietvaros nav iezīmējušās, cilvēki meklē arvien jaunas un unikālas idejas savu tētu godināšanai. Pa šiem gadiem radušies arī daudzi tēva dienas apsveikumi, kas izskan ne tikai katra mājās, bet pat īpaši rīkotos publiskos pasākumos, piemēram, koncertos, svētku gājienos un pat skrējienos.
Apsveikums Tēva dienā var būt gan vienkāršs “paldies”, gan kāds īpašs dzejolis vai dāvana. Tā, piemēram, šeit atradīsiet lielu tēva dienas apsveikumu klāstu, kā arī dzejoļus tēvu dienā, kas noteikti jūsu tēti neatstās vienaldzīgu. Šie jaunienākušie svētki ļauj latviešiem parādīt savu sirsnību un izpausties labos vārdos un darbībās. Daudzi mēdz par apsveikumu Tēva dienā izvēlēties kādu tēta iecienītāko našķi vai palutināt viņu ar došanos uz pilsētu kopīgās vakariņās. Taču tikpat efektīva dāvana Tēva dienā daudziem kļuvuši arī novēlējumi – vārdos, dzejā un arī dziesmā. Šis viennozīmīgi ir laiks, lai visa ģimene pavadītu laiku kopā.
Ja pareizie vārdi pie tevis nāk ilgi, mūsu apsveikumu un novēlējumu klāsts palīdzēs rast idejas ideālajam Tēva dienas sveicienam.
Tēt…kam gan paldies varētu teikt?
Par to, ka dzīvē varu kaut ko darīt, kaut ko veikt.
No tevis mācījies es esmu cīņas sparu,
Ar stipru garu tagad dzīvē daudz ko darīt varu.
Tu man esi piemērs – kaut ņem jebkuru jomu,
Gribu pārņemt visu tavu pieredzes somu.
Tu man rādi piemēru, kā būt par vīru,
Kā būt par tēvu ar sirdsapziņu tīru,
Tu man esi iemācījis dzīvot dzīvi.
Man viss izdosies – vari uzelpot brīvi.
Es tevi mīlu! Man prieks, ka esmu tavs dēls!
Un zini – pasaulē tu esi labākais tēvs!
/Raimonds Blisiņš/
Tētis
Visus darbus, kurus darīt nav spēka
ne mammai, ne brālim, ne māsai, ne man,
izdara tētis.
Kur gan bez tēta lielā spēka mēs visi liktos?
Stāvētu katrs neizdarāmā darba priekšā
un varbūt pat nesatiktos.
Domātu skumjas domas un kaltu plānus,
kā labāk padarīt darbus nepadarāmos,
līdz atnāktu tētis, stiprs kā lācis,
paņemtu katrā rokā pa darbiņam,
mammu, brāli, māsu un mani
uzceltu plecos
un visu paveiktu smiedamies.
Pēc tam tētis mūs pasviestu gaisā,
un mums nebūtu bail
iekrist tēta stiprajās rokās visiem kopā.
/Iveta Skapste/
Tēvs, mans paraugs un balsts,
Mans lepnums un spēks,
Kā akmens, aiz kā paslēpties,
Kā klints, aiz kā patverties.
Bet arī mīļš un jauks
Kā zēns, ar kuru pa pļavu skriet
Un no virves šūpoles siet.
Kā tētis, kā paraugs, kā draugs,
Kā sapnis, kurš ir bijis jauks.
Visus darbus, kurus darīt nav spēka
ne mammai, ne brālim, ne māsai, ne man,
izdara tētis.
Kur gan bez tēta lielā spēka mēs visi liktos?
Stāvētu katrs neizdarāmā darba priekšā
un varbūt pat nesatiktos.
Domātu skumjas domas un kaltu plānus,
kā labāk padarīt darbus nepadarāmos,
līdz atnāktu tētis, stiprs kā lācis,
paņemtu katrā rokā pa darbiņam,
mammu, brāli, māsu un mani
uzceltu plecos
un visu paveiktu smiedamies.
Pēc tam tētis mūs pasviestu gaisā,
un mums nebūtu bail
iekrist tēta stiprajās rokās visiem kopā.
/Iveta Skapste/
Kas ir mammai otra puse?
Kas prot strādāt smagus darbus?
Kas prot taisīt putnu būri?
Kas prot stūrēt auto stūri?
Kas nes plecos mazo brāli?
Kas prot priecāties un jokot?
Protams, tas ir tētis mans
Pasaulē vislabākais!
Mūsu tētis
Ik rītu uzsākt omā labā,
Ir mūsu tēta dabā.
Viņš mājās visus modina,
Uz skolu doties mudina.
Tētis pats uz darbu brauc,
Brīžam tā, ka riepas kauc,
Jo viņam darbs ir atbildīgs –
Gan smags, gan skarbs, gan iespaidīgs.
Arī mūs viņš māca tā,
Jābūt apzinīgiem, lai vai kā!
Tētis zina, kā labāk būt,
Kā, darbu darot, prieku gūt.
Par to es viņam cieņu dodu,
Jo zinu – jāuzvar ar godu.
Tētis man ir arī draugs,
Bet es viņa acuraugs.
Tētis mans ir diezgan stingrs,
Reizēm viņš ir arī vingrs.
Dažreiz mani sabārt var,
Likt, lai kādu darbu dar’.
Tētis mans ir arī stiprs,
Visās jomās diezgan ņiprs.
Darbus veic viņš apzinīgi,
Čakli, veikli, atbildīgi.
Tētis mans ir arī strādīgs,
Un par visiem arī gādīgs.
Visu vienmēr nokārto,
Dažreiz gudri paprāto.
Tāds nu ir mans tētis,
Nekad nepaies viņš sānis.
Reizēm jautri uzsmaidīs,
Mani mājās sagaidīs.
Tēvs ir katram bērnam savs,
Tāpēc ka tas tētis tavs.
Mīļākais un jaukākais,
Foršākais un stiprākais.
Iemāca tas visu ko,
Katram bērnam svarīgo.
Stāsta jokus arī tas.
Spēlēs līdzi darbojas.
Skriet tad arī ejam mēs,
Kurš gan mūs vairs panākt spēs.
Tētis man vislabākais,
Vienmēr uz šīs pasaules!
Ir saulains rīts
Kā spoža zvaigzne,
Ieklaudzas durvis, viņš nāk,
Ar smagu, sastrādātu soli.
Man pretim savu roku sniedz.
Tad atskan rīta sveiciens,
Tik drošs ir tēva plecs,
Pat tad, kad dažreiz asaras acīs,
Tad noder tēva plecs,
Paldies tev, tēt, par pirmo soli,
Iemācīto…
Tu esi tā kā saules stars!
Katrs no mums –
Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Katrs no mums tik īpašs un svēts,
Katram no mums pieder it viss, kas ir gūts.
It viss, kas nākotnē sagaida mūs.
Kalni un lejas,
Kāds raud, un kāds smejas,
Bet kopā mēs spodrinām zvaigznes.
Kalni un lejas,
Kāds krīt un kāds ceļas,
Mēs atrodam durvis un bezizejas.
Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Mēs esam labākais alfabēts –
No burtiem un vārdiem,
No vārdiem un stāstiem,
Mēs ceļojam blakus ik brīdi.
/Jānis Jerofejevs/
Tēti, kad es padomāju,-
Viegla dzīve man pa māju!
Tu mums esi apgādnieks
Tas gan laikam nav vis nieks.
Augu dienu darbā strādā,
Maizīti mums visiem gādā.
Apavu un drēbju arī
Vajag ziemā, pavasarī.
Tiklīdz pārnāc vakarā,
Jāsāk ar mums rotaļa.
Ja kas mājās saplīsis,
Gan jau tētis sataisīs.
Zāli pļaut un sētu taisīt,
Zāģēt, mūrēt, krāsu maisīt…
Tētis tas, kurš visu var
Tāds kā tu – es augšu ar!
Kas par jautājumu – kam?
Pele saka pelēnam.
Kaķis murrā – tādi nieki,
Manas ūsas – mani prieki.
Paskaties uz manu pusi,
Ūsas skaistākās ir trusim.
Lūsis rūc, nu ko jūs, ūsas
Visu skaistākās ir lūsim.
Sami piepeld.Labāk būs,
Ja tu apskatīsi mūs.
Kamēr es tās ūsas pētu,
Kuram ir visskaistākās,
Mamma saka- mūsu tētim
Ūsas ir visskaistākās!
Tētis nāk!
Tētis nāk!
Viņam pretī jāpanāk.
Tētis augsts,
Bet es zems.
Viņš pie rokas
Mani ņems.
Viņš pie manis
Nolieksies
Un ar mani
Mājās ies.
Solis man
Diezgan plats,
Tētiņ, nenes,
Iešu pats.
/J. Osmanis/
Nav tavas rokas piekusušas dot,
Un tava sirds nav piekususi starot.
Tais rūpēs gaišajās, kas, dienas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.
Katra sapnis turēt tēta roku,
Pasmieties par viņa joku,
Iedot bučiņu uz vaiga,
Būt pret viņu vienmēr maigam.
Iedzert kopā saldu tēju,
Uzdejot kaut lēnu deju.
Viņam acis spoži mirdz,
Man no prieka lēkā sirds.
No tāla attāluma savus smaidus sūtu,
Viņa sirdspukstus es jūtu.
Viņš vakaros lasīja pasakas,
Aiz laimes,kad viņš bija,bira asaras.
Paliksim uz mūžu kopā,
Turēsimies ģimenē ciešā lokā.
Līksmosim,ka tētis ir,
Un mūs nekas nekad neizšķirs!
Tētim
Saņem manu mazo roku
Savā lielā plaukstā,
Sasildi un drosmi dod
Ceļa brīdī aukstā.
Paņem mani savās rokās,
Uzcel augstu plecos –
Lai mans mazums lielāks top,
Lai es tālāk skatos,
Lai es redzu tālāk priekšā,
Lai es redzu to, kas būs.
Palīdzi man mazās dienās,
Kas tik ātri lielas kļūs!
/Inta Svaža/
Kā toreiz, kad vēlējos klēpī Tev ierāpties,
Un tā, kā tikai bērns prot – mīļi pieglausties..
Es šodien Tev gribu pateikt paldies,
Ka esi man tētis, kas nav baidījies
Vienmēr būt mans labākais draugs…
Un šodien nekas nav mainījies,
Tik vien kā drīz pretī mazbērni skries,
Laiks ievilks sejā gadu zīmes,
Pa drusciņai visu, visu no dzīves:
No rudens rītiem, kad sēnēs gājām,
No sienu pļaujas pa takām gar mājām,
No ganību laukiem, kur gotiņas vedām,
No vasaras takām gar kaimiņu sētām,
No ziemas dvesmas, kad pēc eglītes gājām,
No svētku pīrāgiem no mūsu mājām…
No visa, visa, ko kopīgi veicām,
No visa tā, ko viens otram uzticējām…
Tu vienmēr būsi mans labākais draugs,
Vienmēr kā tētis – mīļš un labs..
Es vēl kā bērns Tev pieglausties steidzu,
Un no sirds Tēva dienā sveicu!
Es esmu radusies
no viņa prieka
no viņa aizmiršanās cerības un apmātības
no izelpas kas norimusies čukstā
un ausu gliemežnīcās var joprojām dzirdēt
kā tētis pārpeld okeānu
kā tētis izaug milzīgāks par kokiem
kā tētis saliec tiltus sīkā lodītē
un noslēpj
zem katra spilvena es varu uzmeklēt
kā izžuvusi asara ir mana tēva mīlestība
pat ja viņš nenojauš
es eju tālāk
/Andra Manfelde/
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš zemi ar-
Ko nevar citi,
To arājs var.
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš graudus sēj-
Ko nespēj citi,
To sējējs spēj.
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš labību pļauj-
Ko neļauj citiem,
To pļāvējam ļauj.
Kāds vīrs ir mājās,
Viņš sētsvidū stāv.
Otra tāda vīra
Visā pasaulē nav:
Viņš ir arājs un sējējs, un pļāvējs- un vēl
Viņš ir mans tēvs, es- viņa dēls.
/M. Cielēna/
Paldies saku tētiņam
Par gudro padomiņu.
Aizejot tautiņās,
Man netrūka padomiņa!
Lai mums pieder vēl ilgi tavas gādīgās rokas un vārdi,
Ko tu padomam saki, dzīves raizes, kad māc.
Lai vēl ilgi mēs tevi šajās mājās sajūtam blakus,
Lai tu zaļo kā ozols, gadi, ko nenomāc.
Lai mūs stiprini garā un bērnus samīļo cieši.
Lai tavi gudrības vārdi iesējas sirdī kā kvieši.
Lai mūsu saknēm vēl ilgi svēkavots vari būt, tēt!
Siltums no saules,
Mīlestība no tēta,
Spēks no zemes,
Gudrība no grāmatas.
Lai es augtu liels un stiprs,
Tēta padoms noderēs,
Vienmēr labi mācīties,
Zināšanas gūt.
Dzīvē vienmēr sajutīšu,
Tēta gādību un rūpes,
Mani vienmēr pasargās,
Daudz ko dzīvē iemācīs.
Divas mazas mutes sauks: “Tēt!”
Divas mazas sirdis pukstēs līdzi tavai.
Četras mazas rokas lūgs: “Dod!”
Četras mazas kājas skries tev līdzi.
Neaizej! Nu lūdzu! Tēt!
Bet viņš aiziet…
Atnākšu drīz…
Un divas mazas mutes sauks…
Un divas mazas sirdis pukstēs…
Un četras rokas, kājas gaidīs…
/Anda Bērziņa/
Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselīt!
Es esmu tāda, kāda esmu, –
Tik stipra skumjās,
Tik mīļa mīlestībā,
Tik patiesa jūtās,
Tik spēcīga darbos,
Tik skaista cerībās.
Es esmu tēva mīlestība,
Tēva cerība,
Tēva spēka avots!
/Zane Sāviča/
