Par Svētkiem

Ūsiņi ir kristīgie un tradicionālie latviešu svētki, kas tiek svinēti 23. aprīlī. Ūsiņi, jeb Jurģu diena ir kārtējais piemērs, kur gadsimtu gaitā kristīgās baznīcas tradīcijas ir savijušās ar latviešu tautas tradicionālajiem svētkiem. Gan kristīgie, gan latviešu svētki sakrīt vienā dienā, tāpēc to saukšana gan par Ūsiņiem, gan par Jurģu dienu, nevienu nemulsina.

Baznīcas tradīcijās tā ir Svētā Jura diena, tādēļ latviešu vidū 23. aprīli sauc arī par Jurģiem. Svētais Juris ir leģendārs baznīcas tēls, kurš Krusta karu laikā esot karojis ar pūķi – pagānisma un ļaunuma simbolu.

Latviešu tradicionālo svētku vidū Ūsiņa diena atzīmē viduspunktu starp Lieldienām un Jāņiem, jeb pavasara un vasaras saulgriežiem. Ūsiņš latviešu mitoloģijā ir zirgu aizstāvis. Pēc Ūsiņa dienas tradīcijām, šajā dienā sākas ganu, un it īpaši pieguļas (zirgu ganīšana naktī) laiks. Pēc Ūsiņa dienas ticējumiem, lai būtu veiksmīgas pieguļas, pirmajā pieguļā vakarā ir jāēd īpašs olu ēdiens – pantāga. Visā visumā, Ūsiņi ir vieni no tiem svētkiem, kas atzīmē jauna darba gada iesākšanos vairākos latviešu zemnieku dzīves aspektos.

Ūsiņa, jeb Jurģu dienas ticējumi, līdzīgi kā citi saules kalendāra ticējumi, saistīti ar veiksmīgu ražas gadu un cilvēka veselību. Kāds interesants ticējums vēsta – lai govis un zirgi jaunajā gadā augtu apaļi, to mugurām pāri jāmet olas. Jurģu diena 19. gadsimtā izveidojās par līgumu laušanas dienu, kad bezzemnieku kārtā esošie strādnieki Latvijas laukos devās no vienas mājas uz citu, meklējot citu darba un mājas vietu. Tādēļ daļa Jurģu dienas ticējumi ir saistīti ar jaunu māju meklējumiem un veco atstāšanu.

Jurģu dienā saimes galdā jāliek apaļi maizes klaipi, skābēti kāposti un olas. Ticējums vēsta – ja jaunajam mājas iemītniekam saimniece devusi kāpostus, tad viņa vēlas, lai viesis ir uz palikšanu. Savukārt ja devusi zivis, vēlējusies, lai tas pēc iespējas ātrāk dodas prom.

Ūsiņu, jeb Jurģu diena mūsdienās netiek plaši atzīmēta. Neskatoties uz to, daudzi zina, apmēram kad tā ir jāsvin un ko tā atzīmē.

Rādīt vairāk ↓

Arī šodien, ja kāds domā pārvākties uz jaunu dzīvesvietu, nereti saka – būs jurģi jeb jurģošanās. Kāpēc Jurģu jeb ŪSiņu dienu saista ar jaunas mājvietas izvēli? Senajiem latviešiem Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai – jurģošanās.
Jurģošanās ieviesta 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Jurģošanās jeb pārcelšanās netiek attēlota tautasdziesmās, taču dažādos ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem, ir daudz variāciju.

Ūsiņam zirgi zviedza,
Man jājot pieguļā;
Māršavai govis māva,
Man ganôs izdzenot.

Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats Saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs. Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnīgi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā, kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neieturētas, ierodas kāds svešinieks.

Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek.

Ūsiņš jāja labu zirgu,
Ir man lika labu jāt;
Skauģišam neteceja
Pa pavadas galiņam.

Ūdens laistīšana ir ļoti svarīga darbība labklājības nodrošināšanai. Runā tā, ka būs tik daudz piena, cik ūdens izlīst. Rumulējas arī tādēļ, lai gani negulētu un lopi neslimotu.