Ūsiņa dienas ticējumi
Jurģī, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns.
Jura dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.
Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.
Ejot Jurģos uz jaunu dzīves vietu, nevienam nevajag ardievas sacīt, tad jaunā dzīves vietā ies labi.
Starp vecu un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
Ja pirms Ūsiņiem ir pērkons, būs bada gads.
Kāds vējš Jurģu dienā uzvar, tāds visvairāk to gadu pūš.
Jurģa dienā no rīta, bez saules, jāpeldina kumeļi, lai tie aug stipri.
Jurģa dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.
Ja dzeguze deviņas dienas pirms Ūsiņiem sāk kūkot – būs silta un auglīga vasara.
Ja Ūsiņu dienā spīd saule, labi padosies lopi.
Priekš Jurģiem nevar laukā uguni kurināt, tad mājas nodeg.
Ja Jurģa dienā lietus līst, tad pārgājējiem jāraud jaunā vietā visu gadu.
Ja Jurģos pārceļoties uz citu vietu, pārskrien čūska par ceļu, tad tur labi neies.
Ja Jurģis piektdienā, nelaimīgs gads, ja pirmdienā vai piektdienā – nelaimīga vasara.
Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst velēties – traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā – mājas degs.
Ūsiņu dienā jāietur maltīte ar cietām olām, gaļu un alu, lai lopiem visu nākamo gadu labi klātos.
Ja pirms Jurģiem iespļauj skudru pūznī, tad saule nenodedzina seju.
Jura dienā un Lielā piektdienā cits zemnieks kauj gaili un, asinis iztecinājis, ierok zemē. Tad ar zirgiem un lopiem labi laimējoties, bet kaimiņa zirgiem un lopiem tas būšot par sliktu.
Jurģa diena ir labākā linu sējamā diena.
Kad Jurģu dienā ada, tad vilks plēš aitas.
Jurģa dienā nedrīkst nekā ar zirgiem strādāt, pat braukt var tikai uz baznīcu. Ja tai dienā strādā ar zirgiem, tad tie paliek nespēcīgi un slimi.
Lai saime būtu mudīga, Jurģos jāvāra cūkas kāja.
Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.
Jurģos jācep maize, tad zirgi būs brangi.
Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja.
Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.
Lai izdzītu prusakus, tad vajaga Jurģa dienā paņemt pātagu, pērt visus kaktus un sacīt: “Citiem jurģi, jums arī jurģi!”
Jura dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krustceļiem, tad neaug blusas.
Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena laiks.
Lai ienācēji nebūtu pļāpīgi, Jurģos viņiem nedrīkst dot ēst zirņus.
Jurģa dienā maize jācep, jo tad esot zirgi resni.
Lai lopiem Jurģos jaunā vietā neķertos nekāds ļaunums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vietas kūtī pa visiem kaktiem.
Jurģu dienā jāglabā cirvis un atslēgas zem sliekšņa, lai vilki lopus neaiztiek.
Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.
Ja Ūsiņu dienā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.
Jurģa dienā nevajag muti mazgāt, tad vasaru nenodegt (nenosauļoties).
Ūsiņu rītā staļļi jāaizslēdz, jo tanī laikā burvji un raganas staigā apkārt.
Ja Jurģos jaunā vietā aizejot, vējš pūš no muguras puses, tad būs laba dzīve.
Ja Jura dienā akmeni aiz spāres aizbāžot, tad zvirbuļi mājās nedzīvojot.
Jurģa dienā nevajag nekā nest no meža mājās, tad atnesot skudras.
Priekš Jurģiem svešās mājās nedrīkst iet ar basām kājām, jo tad bites neizdodas.
Kad sanāk Jura dienā jauna saime, tad jādod biezie kāposti ēst, jo tad ilgi dzīvos.
Ūsiņu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu u.t.t. un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem), ko mieloties.
Kad Jurģu dienā ada, tad rodas tikai ragaini jēri.
Ja priekš Jurģiem staigā basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis.
Ūsiņa dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.
Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni, nedz ūdeni.
Kāds laiks ir Jurģu dienā, tāds arī Miķeļdienā.
Ūsiņu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.
Jurģa rītā nevar nevienam neko dot, tad piemetas kas ļauns.
Jurģu rītā zvirbuļi ar iesmu jādzenā, tad tie nepostīs labību.
Kas Jura dienā zivis zvejo, tas paliks ārprātīgs.
Ūsiņos jāvāra cūkas kāja, lai saime būtu mudīga.
Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.
Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.
Jurģa dienā, ja kāds cilvēks iet uz citu dzīves vietu, un ja viņš grib savam bijušajam saimniekam atriebties, tad viņam jāiesviež pāris siļķu maizes krāsnī un krāsns slota jāiesviež dīķī, tad viņa bijušam saimniekam vienmēr būs ienaids mājās.
Jurģa dienā necērt koku, lai vilki nedarītu nekādas kaites.
Ūsiņa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
Jurģu dienā jāvelējas, tad vilki neiet lopos.
Ūsiņu nedēļā nevelējas, lai traki suņi mājā nenāktu.
Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats Saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs. Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnīgi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā, kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neieturētas, ierodas kāds svešinieks.
Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek.
Jura nedēļā nedrīkst taisīt sētas, tad suņi skrien mājās.
Ūsiņu rītā priekš saules lēkšanas sniegā jāmazgājas. Tad vasaru nenāks miegs.
Jurģa dienā nevajaga daudz par vilkiem runāt, citādi tie vasaru nākot jērus zagt.
Ja Ūsiņu dienā līst, tad trūks zāles.
Kad Jura dienā saimnieks nošauj žagatu un pakar to zirgu stallī, tad zirgiem spalva ļoti gluda un spīd.
