Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki

23. Maijs
Par Svētkiem

Ik gadu atzīmējam Vasarsvētkus, kuri tiek svinēti 15 dienas pēc Lieldienām. Šie svētki tika aizsākti 425.gadā un tā tiek uzskatīta par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Tie ir trešie svarīgākie kristiešu svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Taču kas ir vasarsvētki? Vasarsvētki ir seni kristiešu svētki, kuros tiek pieminēts laiks piecpadsmit dienas pēc Jēzus nāves, kad pie Jēzus Kristus mācekļiem nolaidās svētais gars. No tā rodas Vasaras svētku nozīme – dažādiem cilvēkiem pulcēties kopā, lai dzīvotu vienotībā. Svētais Gars ir daļa no kristiešu trīsvienības.

Vasarsvētkiem ir divi galvenie simboli – balts balodis un meijas. Abi simbolizē mieru un harmoniju. Balodis Vasarsvētku ticējumos simbolizē Svētā Gara vietu katra cilvēka personīgajā dzīvē, kas nolaižas pie cilvēka no debesīm. Savukārt Meijas simbols ir saistīts ar dabu, ar to tiek asociēta vasaras spēcinošās smaržas un vasaras atnākšana kopumā.

Neskatoties uz svētku reliģisko raksturu, latvieši tiem piedēvējuši daudzus klasiskus latviešu ticējumus. Kā tas jau ir ierasts, arī Vasarsvētku ticējumi ir saistīti ar personisko veselību un labu ražas gadu. Piemēram, ticējums vēsta, ka pērkonam ir jārūc jau pirms Vasarsvētkiem, jo tas atnesīs auglīgu vasaru. Cits ticējums vēsta, ka Vasarsvētku meijas nedrīkst vilkt pa zemi, tad tas, kas to darījis, dabūs kašķi. Lai nākamajā gadā lopiņiem ir laba veselība, Vasarsvētku dienā nedrīkst ēst gaļu.

Viens no populārākajiem latviešu ticējumiem – iešana no rīta uz upi mazgāties, lai tālāko gadu nenāktu miegs, tiek piesaukts arī Vasaras svētku kontekstā. Lai veidotu Vasarsvētku apsveikumu, baznīca jārotā ar bērziem. Bērza zars jāliek arī siena šķūnī, lai nākamajā gadā peles nesagrauztu sienu.

Mūsdienās Vasarsvētki ir īsteni kristīgi svētki. Lai gan daudzi cilvēki zina, kad apmēram tādi ir jāsvin, retais zina to nozīmi mūsu senču reliģiskajā dzīvē un vietu svētku kalendārā. Parasti apsveikumi Vasarsvētkos tiek izteikti tikai baznīcās, īpašos dievkalpojumos Vasarsvētku laikā. Neskatoties uz to, Vasarsvētki ir oficiāla brīvdiena. 2020.gadā tā iekrita svētdienā, 31.maijā.

Rādīt vairāk ↓

Vasaras svētku naktī sanāk vienas biedrības jeb viena ciema saimnieki, kuriem ir kopu ganība, ar visiem saviem vīriešiem kopā pieguļā, vedot līdz visus zirgus. Viņi nes kulēs līdz arī alu, brandavīnu, gaļu, olas, sieru, pienu un citas ēdamas lietas. Visus zirgus sadzen kopā un tad saimnieki ņem uguns pagali rokā un skrien ap zirgiem, nesdami kules, kur tās ēdamās lietas. Ap zirgiem apskrējuši, sāk vārīt pantogu. Tad izdur ar mietu ugunskurā caurumu, ieliek tur Pieguļas mātei vienu olu un pēc tam arī drusku no citām ēdamām lietām. Kad tas izdarīts, tad sakur tur lielu uguni virsū. Tad tik sāk ēst paši pieguļnieki. Nākošā rītā uzsilda atkal pantoga atliekas, bet tās ēd tikai bez maizes. Tas sargā zirgus no slimībām, vilkiem un citām nelaimēm. Kurš saimnieks to nedara, tam neklājas ar zirgiem labi.

Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.

Vasaras svētkos ļaudis ripojās.

Vasarsvētkos Dievs izņem no ūdens otru aukstuma akmeni, jo pirmo jau ir izņēmis Lieldienās.

Saulaino pieneņu smaids
Vārtus vasarai ver –
Vasariņ, nāc!
Esi pasaulē gaidīta – ļoti,
Mazo saulīšu mūžs tik īss,
Steidz savu tās dzīvotprieku –
Cilvēkiem dāvināt.
Balto izpletnīšu eskadroni,
Debesīs aizpūkos drīz –
Lielo māsu – Saulīti,
Māsas mazākās apciemot steigs.
Vējš atvadu atnesīs vārdus:
– neskumstiet! gaidiet-
Mēs būsim vēl …
Priecīgus Vasarsvētkus!

Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.