Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki

23. Maijs
Par Svētkiem

Ik gadu atzīmējam Vasarsvētkus, kuri tiek svinēti 15 dienas pēc Lieldienām. Šie svētki tika aizsākti 425.gadā un tā tiek uzskatīta par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Tie ir trešie svarīgākie kristiešu svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Taču kas ir vasarsvētki? Vasarsvētki ir seni kristiešu svētki, kuros tiek pieminēts laiks piecpadsmit dienas pēc Jēzus nāves, kad pie Jēzus Kristus mācekļiem nolaidās svētais gars. No tā rodas Vasaras svētku nozīme – dažādiem cilvēkiem pulcēties kopā, lai dzīvotu vienotībā. Svētais Gars ir daļa no kristiešu trīsvienības.

Vasarsvētkiem ir divi galvenie simboli – balts balodis un meijas. Abi simbolizē mieru un harmoniju. Balodis Vasarsvētku ticējumos simbolizē Svētā Gara vietu katra cilvēka personīgajā dzīvē, kas nolaižas pie cilvēka no debesīm. Savukārt Meijas simbols ir saistīts ar dabu, ar to tiek asociēta vasaras spēcinošās smaržas un vasaras atnākšana kopumā.

Neskatoties uz svētku reliģisko raksturu, latvieši tiem piedēvējuši daudzus klasiskus latviešu ticējumus. Kā tas jau ir ierasts, arī Vasarsvētku ticējumi ir saistīti ar personisko veselību un labu ražas gadu. Piemēram, ticējums vēsta, ka pērkonam ir jārūc jau pirms Vasarsvētkiem, jo tas atnesīs auglīgu vasaru. Cits ticējums vēsta, ka Vasarsvētku meijas nedrīkst vilkt pa zemi, tad tas, kas to darījis, dabūs kašķi. Lai nākamajā gadā lopiņiem ir laba veselība, Vasarsvētku dienā nedrīkst ēst gaļu.

Viens no populārākajiem latviešu ticējumiem – iešana no rīta uz upi mazgāties, lai tālāko gadu nenāktu miegs, tiek piesaukts arī Vasaras svētku kontekstā. Lai veidotu Vasarsvētku apsveikumu, baznīca jārotā ar bērziem. Bērza zars jāliek arī siena šķūnī, lai nākamajā gadā peles nesagrauztu sienu.

Mūsdienās Vasarsvētki ir īsteni kristīgi svētki. Lai gan daudzi cilvēki zina, kad apmēram tādi ir jāsvin, retais zina to nozīmi mūsu senču reliģiskajā dzīvē un vietu svētku kalendārā. Parasti apsveikumi Vasarsvētkos tiek izteikti tikai baznīcās, īpašos dievkalpojumos Vasarsvētku laikā. Neskatoties uz to, Vasarsvētki ir oficiāla brīvdiena. 2020.gadā tā iekrita svētdienā, 31.maijā.

Rādīt vairāk ↓

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāju:
Maisā bāzu mūsu puišus
Un ar ādas siksnu gāzu.

Vasarsvētku naktī

Kā iemidzināt taisās
Naktsvēja vieglās šūpas?
Es dzirdu – ziedi raisās
Un kvēl kā mīlā lūpas.

Un jūrai krūtīs ceļas
Jau dziļi dzelmē puksti,
Un viļņi krastā veļas
Un šalcot krastā šķeļas
Kā mīlestības čuksti.

Šai naktī gaiss zem tropas
Pilns jaunas dzīves šūnām.
Kaut varētu es dusēt
Uz zemes ziedu dūnām!
Kaut varētu es dusēt
Zem vēsās debess kopas,
Zem zvaigžņu smiltiņām!
/Ziemeļnieks/

Vasarsvētki
Mirkļi nosirmo ātri.
Nesatvert, nenotvert.
Gaist kā ievziedu spārni
Smaržīgā vējā.

Pļavās pieneņu saules
Viena pēc otras riet.
Baltā saulrietā stāvam,
Baltā nolemtībā.

Drīz jasmīni piesnigs
Smaržīgu sniegu.
Pa saldam brīdim
Tiks ikvienam.

Mirkļi nosirmo ātri.
Aiziet pa ziedlapu laipu.
Vasarsvētki ver vārtus
Kaismīgai vasarai.
/G.Salna/

Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.

Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to apkārt ar maizes kulēm un ugunīm un tad iedur tur ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert. Pantogs tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti.

Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.