Ziemas saulgrieži

21. Decembris
Par Svētkiem
Īpašais laiks, kad diena ir īsākā un nakts garākā, tiek dēvēts par Ziemas saulgriežiem. Šis laiks senajiem latviešiem bija īpaši svarīgs, jo tas iezīmēja laiku, kad dienas sāk palikt garākas un tumsa lēnām, bet pamanāmi, sāk atkāpties. Šajā dienā tika izpildīti ļoti daudzi Ziemas saulgriežu rituāli, kuri to veicējiem nesa laimi, pārticību un bagātību. Viens no populārākajiem rituāliem ir bluķa vilkšana, tieši tāpēc mazāk populārs nosaukums Ziemas saulgriežiem ir bluķa vakars. Senie latvieši ticēja, ka bluķis, ja tas tiks vilkts cauri visam ciemam, palīdzēs atvairīt badu, aukstumu, sliktās domas un darbus. Kad bluķis ir ticis izvilkts cauri visam ciemam, tad tas tika sadedzināts un cilvēki varēja dzīrot, cerot uz labām lietām nākotnē. Cilvēki šajā laikā īpaši rotāja savas mājas, klāja bagātīgus galdus ar lieliem mielastiem un dedzināja sveces. Gluži kā vasaras, rudens un pavasara saulgriežu svētki, arī šis gada laiks bija ļoti nozīmīgs notikums seno latviešu svētku kalendārā. Arī tradīcijas šiem saulgriežiem ir līdzīgas kā citos laikos, jo vienmēr notiek svinības pie galda, atšķiras tikai rituāli un mielasts, kuri tiek pieskaņoti tam, ko konkrētajā gada laikā iespējams izdarīt. Mūsdienās Ziemas saulgriežu tradīcijas ir saplūdušas kopā ar kristīgo kalendāru, tāpēc bieži vien šie rituāli un svinības tiek veikti Ziemassvētku laikā, bet Ziemassvētkiem ar Ziemas saulgriežiem ir ļoti maz kopīga, jo baznīca uz šīm “ķeķerībām” skatās visai noraidoši un skeptiski. Neskatoties uz to, latvieši ir spējuši savienot savas tradicionālās pagāniskās tradīcijas ar kristīgajām tradīcijām un tās noturēt daudzu gadsimtu gaitā. 2020.gadā Ziemas saulgrieži tiek sagaidīti 21. decembrī, tāpēc vēl ir gana daudz laika, lai atrastu to īsto bluķi, kuru vilkt cauri visam ciemam un pēc tam ar vieglu sirdi iemest uguntiņā un vērot kā ar to kopā sadeg visas sliktās domas, darbi un negācijas. Ugunī un seno latviešu tradīcijās ir īpašs spēks, to noliegt ir grūti. Un varbūt to noliegt ir lieki, varbūt tieši šīs tradīcijas ir jāizkopj, lai tās netiktu aizmirstas un neietu zudībā.