Īsi Ziemassvētku dzejoļi un novēlējumi

Mežā auga eglīte
Citām eglēm blaku.
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.
/P. Sils/

Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt…

Tavi sapņi – garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sudrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.

Ļauj sirdij klusi saprast,
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīt’s.

Lai mazais rūķīts laimi nes
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt!

Viens saņēma kažociņu,
Cits – rakstainu cepurīti.
Trešajam koši cimdi,
Man – sniegbalta villainīte.

Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!

Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!

Viens stars no kupla zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Čižu, čižu, vižu, važu
Ziemassvētku vakarā!
Kas nečižu, kas nevižu,
Tam neauga gari lini.

Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu…
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads!

Pienācis laiks, kad zvaigžņu putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, –
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.

Ziemassvētku zvaigznes
Lai pār visiem mirdz.
Miers, lai ir virs zemes,
Miers iekš katra sirds.

Sniegi visam pāri klājas,
Salavecim iestieg kājas,
Jāapmeklē visas mājas –
Kā tur ļaudīm labi klājas?

Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemasssvētki
Rakstītām kamanām.

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Nāc drīzāk, Ziemassvētku nakts,
Tu burve tumši zilā,
Virs mājām Tavi eņģeļi
Jau svētot spārnus cilā.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!

Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.

Ir tik labi sapņot par laimi,
Vēl jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī
Es Jums novēlu laimīgiem būt!

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Ezis zaķim saka klusi,
Paiesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas,
Dala visiem paciņas!

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Mīļo salavecīti
Iedod vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā.

Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!

Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
par baltu prieku parvēršas jau rīt!

Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi,
Līksmu prātu, jautru dzīvi,
Ziemassvētkus sagaidot!

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.

Lai bij prieki,kam bij prieki,
Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.

Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz
Un sargeņģelis nolaižas
Pie Tavas mazās sirds…

Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomāc mūs!
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!

Balta, balta ziema nāca –
Zīda svārki, zelta loki,
Vēl bij pāri pārkaisīti
Dimantiņa vizulīši.

Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj!

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

Šai baltā naktī daba duss
Logos leduspuķes zied.
Sēd koku zaros mēness kluss
Vējiņš šūpuļdziesmu dzied.

Ziemassvētki sniegu brida,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita visi sagaidīt,
Laipni iekšā aicināt.

Ai dārgie Ziemssvētki,
Ko jūs labu atnesiet?
Puišus treknus, zirgus liesus,
To jūs labu atnesiet.

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā –
Skaties, Ziemassvētki klāt!

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks!

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

Sarmas pilni koku zari,
Tālums dūmakās viss tīts,
Tāds tu senāk arvien biji,
Pirmo Ziemas svētku rīts.

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Lai visi būtu priecīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši.
Lai visiem staro gaismiņa,
Kas iepriecina sirsniņu.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāca danča bērnu,
Cits bij’ liels, cits bij’ mazs.

Lai tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Lai tādu gadu nav,
Kas gaismu neatstāj!

Ziemassvētkos jāēd daudz,
Lai tu drīzāk lielāks audz.
Lai ir bagāts Jaunais gads,
Sētā neienāk lai bads.

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.

Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi –
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!

Kad egles zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz,
Un visu rūgto aizmirst sirds!

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!

Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu!

Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!

Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas sētiņā
No sirsniņas sirsniņā.

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.

Lai mirdzošs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Tekat, bērni, skataties,
Kas pa namu rībinaja:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.

Sniega māte pūkas mētā,
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

Salavecis pauri kasa
Dāvanas pa zemi lasa
Tālāk tikt nevarēja
Viņa briedis avarēja.

Visu gadu druvā gāju,
Ziemassvētkus pelnīdama.
Ienes man, saimeniece,
Ziemassvētku alutiņu!

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic!

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Kad egļu zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Tev laime mirdz,
Un visu skumjo aizmirst sirds

Zaķis Ezim saka klusu:
“Paiesim uz meža pusi –
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas”.

Ziemassvētkos es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs!

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, –
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet pār kalnu dziedādami.

Ziemassvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģel’s zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas atkal sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.

Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā – sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars…

Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Šai Ziemassvētku naktī
Lai valda līksms prāts,
Ēst pīrāgus un torti
Pie manis ciemos nāc.

Mēness balts pa gaisu slīd,
Zvaigznes mirdzēdamas spīd,
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā ietīts mežs un lauks.

Cik koši svētku egle laistās,
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas,
Un klusi pieaug cerība!

Ziemsvētki sabrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj –
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…

Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši –
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.

Šovakar, kad klusi, klusi
Baltas sniega pārslas krīt
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!