Īsi Ziemassvētku dzejoļi un novēlējumi

Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

Tumšu dienu gaišais brīdis,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecais tēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek.

Ziemas svētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.

Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam,veci,tekam,jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Dieviņš stāv aiz vārtiem
Nosalušu kumeliņu;
Pūtiet guni, lauziet skalus,
Laidiet Dievu istabâ.

Riti, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Ziemassvētku dieniņā,
Tu esi manā sirsniņā.
Pie tevis šodien aizbraukšu,
Mēs kopā būsim divatā.

Vai, lielie Ziemassvētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.

Ja brīnumam tic, tas piepildās.
Ja brīnumu gaida, tas atnāk.
Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!!!

Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu.

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Ir ziemas diena. Gaiss tik savāds.
Ik zarā baltas sveces mirdz.
Un gaisma pludo tālās pļavās,
Un lielus svētkus gaida sirds.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Skrienat, bērni, skatīties
Basajām kājiņām.