Nerātnie

Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti

Salavecis garām kājām
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst.

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā – Bin Ladens ar granātu maisu,
Atnāca uzlika taimeri klusi,
Un aizgāja spridzināt uz kaimiņu pusi.

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

Sniegbaltīte smalka meita,
Cimdos bērnus sveicināja…
Baidījās apskādēt
Aizpērno manikīru!

Bērni, lieciet to aiz auss –
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!

Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!

Salavecis brauc ar bembi,
Piedzēries un tēlo lempi.
Nedod bērniem mantiņas –
Biedē vecas tantiņas.

Mūsmājās slinki bērni,
Salatēvu negaidīja;
Tie gaidīja foršo beibi
Čatiņā atrakstām…

Domājat, ka Santa Klaus
Izdrāzt Siegbaltīti ļaus?
Vienīgais, kas netiek sists
Ir trešais rūķis Onanists.

Salavecis iet par lauku,
zandalītes kājās.
Iesim bērni skatīties,
vai tam visi mājās!

Lai Salatēvs ar savu maisu
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju Tu liec
Un ātri, ātri projām triec.

Ziemeļbriedis šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku?
Paģiras jau trešo sutku!

Nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā..

Šeku – reku, kā pa gaisu.
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā – šampis, zacenīte,
Līdzās – smuka Sniegbaltīte!
Rūķi taisīs salūtu,
Sniegbaltīte striptīzu!

Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas –
Salavecim par brīvu jājas!

Salavecim, stiepjot maisu,
Filči slīd un iet pa gaisu –
Nosvempjas: gar acīm – mells,
Galvā – paskaļš džingl-bells.

Simtiem cepu hamburgerus
Ziemassvētku vakarā,
Kad atnāca budēlīši,
Maitas visus notiesāja!

Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!

Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.

Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.

Kas man tā par sniegbaltīti
čaka ielā trāpijās?
Visu nakti ļergu rāva,
divas dienas lāpijās!

Bērns pie egles stulbi smaida..
No Salaveča dāvans gaida..
Vai tad neredz – vecim slikti??
Viņš pirms Tevis dzēris dikti!!!

Tek rūķim siekala gar kāju
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

Sniegbaltīte iet pa ceļu,
Novilkusi apakšveļu,
Salavecis saka:”Yess!
Man patīk plikas meitenes!”

Salaveci, aun nu kājas
Un pa svētkiem pamet savas mājas;
Travkas maisu plecos vel kā nākas,
Citiem sen jau lomkas sākas.

Aiz kalniņa dūmi kūp
kas tos dūmus kūpināja?
salavecis briedi cepa
ar rūķiem sņabi dzēra.

Salatēvs ar maisu lielu
Čāpo svinīgi pa ielu:
Te ar alu pacienās,
Citur – sīvo piedāvās!

Zeme klāta baltiem autiem
Salavecis plikiem pautiem
Iet pa mājām bērnus baidīt
Jaunām meičām pupus spaidīt!

Salavecis, kam tā bārda,
Piedzēries un egli spārda!
Egle brīnās, kas tad tas –
man tak zaros mantiņas!
Vecis atbild: “Ej tu dirst,
man tak prieks, ka skujas birst!”

Salatētis rāja Rūdi:
“Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!”
– “Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs Jaunais gads!
Nevilkšu to grabažu,
Plus vēl tavu bagāžu!”

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra.

Zaķēns mežā kazu slauc –
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.

Sniegbaltīte visu gadu bez brunčiem
Iet uz mežu pēc runčiem.

Salatēvs ar garu bārdu dāvanas man nenesīs,
Jo es sniega kupenā iečurāju viņa vārdu!

Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.

Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.

Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatētis trakot sācis
Kamēr saldā miegā krācis
viņu izdupsējis LACIS!!

Ai jel manu sūru dienu,
Kur tāds lempis gadījos:
Sasatiku Sniegbaltīti –
Varen šerpi norāvos…

Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta –
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.

Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst

Sniegbaltīte klusi, klusi
Visus rūķus apkniebuse
Visu šņabi izdzēruse
Tepat sētā atlūzuse.

Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies

Rūķi baigi tusēt sāk,
Kad Ziemassvētki klāt,
Kurina tie eglīti,
Un smejas ļoti spēcīgi.
Pēkšņi vecīts izskrien laukā,
Sāk ar muti gudri braukāt,
Rūķiem ātri apnīk tas,
Vecīts zobus meklēs šas.

Sniegbaltīte, draiskulīte,
Salatēti kaitināja;
Tērpta dārgā kažokā,
Bet zem kažoka – nekā!

Salatētim četri vaigi:
Divi maigi, divi baigi.
Maigos vaigos sārtums iekšā,
Baigiem vaigiem bikses priekšā.

Salavecim lieli pauti – iekšā mazi kosmonauti.