Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti

Salavecis garām kājām
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst.

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā – Bin Ladens ar granātu maisu,
Atnāca uzlika taimeri klusi,
Un aizgāja spridzināt uz kaimiņu pusi.

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

Sniegbaltīte smalka meita,
Cimdos bērnus sveicināja…
Baidījās apskādēt
Aizpērno manikīru!

Bērni, lieciet to aiz auss –
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!