Par Ziemassvētkiem

Ziemassvētki ir vieni no populārākajiem svētkiem pasaulē, kuru laikā svinam ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu. Ziemassvētki Latvijā ir brīvdienas – 24. decembrī sagaidām Ziemassvētku vakaru, savukārt 25. un 26. decembrī svinam pirmos un otros Ziemassvētkus. Skanot Ziemassvētku sveicieniem un Ziemassvētku vēlējumiem, šīs dienas pavadām kopā ar ģimeni un draugiem, savukārt bērni čakli mācās Ziemassvētku pantiņus, ko skaitīt pie svētku egles.

Ziemassvētku eglīte ir viens no būtiskākajiem svētku simboliem. Oficiāli atzīts, ka pirmā greznotā Ziemassvētku eglīte pasaulē tika uzstādīta Rīgā 1510. gadā – to atzinusi arī ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (National Christmas Tree Association). No egļu zariem tiek darināti arī dažādi svētku rotājumi, tādēļ pastaigas mežā ir iemīļota ģimeņu tradīcija, meklējot savu īpašo svētku eglīti. Taču tā nav vienīgā svētku sastāvdaļa. Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas ir ļoti bagātīgas. Ļoti izplatīta bija ozola baļķa vilkšana cauri pagalmiem, lai savāktu visas gada laikā uzkrātās sliktās domas un pieredzi. Vēlāk baļķis tika sadedzināts kā simbols gaismas uzvarai pār tumsu. Vēl viena tradīcija ir maskošanās – cilvēki velk dažādas maskas un dodas no mājas uz māju, lai saimniekiem nestu svētību, pasargātu tos no ļaunajiem gariem un sūtītu sveicienus Ziemassvētkos. Populārākās maskas ir čigāns, lācis, dzērve, vilks un Nāve. Saimnieki viesus parasti pacienā ar kādu gardumu pateicībā par to apmeklējumu.

Šis svētku laiks lielākajai daļai asociējas tieši ar ģimenes kopābūšanu un atkalsatikšanos. Ģimenes kopīgi rotā egli, lasa Ziemassvētku dzejoļus, gatavo rotājumus un dažādus mielastus svētku galdam, uz kura jāatrodas deviņiem dažādiem ēdieniem, tajā skaitā pupām, zirņiem, cūkas šņukuram un speķa pīrāgiem. Ticējums vēsta, ka visi ēdieni jānobauda līdz pusnaktij, lai saglabātu bagātību. Taču gaidītākais svētku notikums pašiem mazākajiem, protams, ir dāvanu saņemšana. Parasti kā “izpirkums” dāvanas saņemšanai jānoskaita Ziemassvētku dzejolis vai Ziemassvētku pantiņš – tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Pie dāvanām bieži tiek liktas arī apsveikumu kartiņas, kurās ierakstīts kāds īss Ziemassvētku novēlējums, apsveikuma pantiņš Ziemassvētkos vai dzejolis par Ziemassvētkiem. Savukārt apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus” pirms svētku brīvdienām bieži izskan darba vietās, sveicot kolēģus.

Ziemassvētku novēlējumi un apsveikumi ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Ar tiem mēs izrādām rūpes un uzmanību par tuviem cilvēkiem un ģimenes locekļiem. Tādēļ esam parūpējušies par plašu Ziemassvētku dzejoļu, Ziemassvētku vēlējumu un Ziemassvētku apsveikuma pantiņu klāstu. Tiem, kuri vēlas izcelties ar īpaši pārdomātu sveicienu, noderēs Ziemassvētku dzeja, taču vienkāršākiem svētku kartiņu apsveikumiem atradīsiet arī īsus un vieglus Ziemassvētku dzejoļus, priecīgus Ziemassvētku apsveikumus un lakoniskus Ziemassvētku vēlējumus. Lai šī kļūtu arī par interesantu nodarbi bērniem, tiem var dot uzdevumu – iemācīties vairākus sirsnīgus Ziemassvētku dzejolīšus vai pantiņus Ziemassvētkos, kurus atrādīt visai ģimenei, kā arī parūpēties par glītām pašdarinātām kartiņām, kuros ierakstīts apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus!”.

Rādīt vairāk ↓

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīt’s.

Lai mazais rūķīts laimi nes
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti

Kad atnāks Ziemassvētki,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.

Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt!

Viens saņēma kažociņu,
Cits – rakstainu cepurīti.
Trešajam koši cimdi,
Man – sniegbalta villainīte.