Ziemassvētku apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

25. Decembris
Ziemassvētki

Ziemassvētku vecītis pie eglītes

Ziemassvētki ir vieni no populārākajiem svētkiem pasaulē, kuru laikā svinam ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu. Ziemassvētki Latvijā ir brīvdienas – 24. decembrī sagaidām Ziemassvētku vakaru, savukārt 25. un 26. decembrī svinam pirmos un otros Ziemassvētkus. Skanot Ziemassvētku sveicieniem un Ziemassvētku vēlējumiem, šīs dienas pavadām kopā ar ģimeni un draugiem, savukārt bērni čakli mācās Ziemassvētku pantiņus, ko skaitīt pie svētku egles.

Ziemassvētku eglīte ir viens no būtiskākajiem svētku simboliem. Oficiāli atzīts, ka pirmā greznotā Ziemassvētku eglīte pasaulē tika uzstādīta Rīgā 1510. gadā – to atzinusi arī ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (National Christmas Tree Association). No egļu zariem tiek darināti arī dažādi svētku rotājumi, tādēļ pastaigas mežā ir iemīļota ģimeņu tradīcija, meklējot savu īpašo svētku eglīti. Taču tā nav vienīgā svētku sastāvdaļa. Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas ir ļoti bagātīgas. Ļoti izplatīta bija ozola baļķa vilkšana cauri pagalmiem, lai savāktu visas gada laikā uzkrātās sliktās domas un pieredzi. Vēlāk baļķis tika sadedzināts kā simbols gaismas uzvarai pār tumsu. Vēl viena tradīcija ir maskošanās – cilvēki velk dažādas maskas un dodas no mājas uz māju, lai saimniekiem nestu svētību, pasargātu tos no ļaunajiem gariem un sūtītu sveicienus Ziemassvētkos. Populārākās maskas ir čigāns, lācis, dzērve, vilks un Nāve. Saimnieki viesus parasti pacienā ar kādu gardumu pateicībā par to apmeklējumu.

Sirsnīgi Ziemassvētku apsveikumi

Šis svētku laiks lielākajai daļai asociējas tieši ar ģimenes kopābūšanu un atkalsatikšanos. Ģimenes kopīgi rotā egli, lasa Ziemassvētku dzejoļus, gatavo rotājumus un dažādus mielastus svētku galdam, uz kura jāatrodas deviņiem dažādiem ēdieniem, tajā skaitā pupām, zirņiem, cūkas šņukuram un speķa pīrāgiem. Ticējums vēsta, ka visi ēdieni jānobauda līdz pusnaktij, lai saglabātu bagātību. Taču gaidītākais svētku notikums pašiem mazākajiem, protams, ir dāvanu saņemšana. Parasti kā “izpirkums” dāvanas saņemšanai jānoskaita Ziemassvētku dzejolis vai Ziemassvētku pantiņš – tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Pie dāvanām bieži tiek liktas arī apsveikumu kartiņas, kurās ierakstīts kāds īss Ziemassvētku novēlējums, apsveikuma pantiņš Ziemassvētkos vai dzejolis par Ziemassvētkiem. Savukārt apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus” pirms svētku brīvdienām bieži izskan darba vietās, sveicot kolēģus.

Ziemassvētki – gaidītākie gada svētki

Ziemassvētku novēlējumi un apsveikumi ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Ar tiem mēs izrādām rūpes un uzmanību par tuviem cilvēkiem un ģimenes locekļiem. Tādēļ esam parūpējušies par plašu Ziemassvētku dzejoļu, Ziemassvētku vēlējumu un Ziemassvētku apsveikuma pantiņu klāstu. Tiem, kuri vēlas izcelties ar īpaši pārdomātu sveicienu, noderēs Ziemassvētku dzeja, taču vienkāršākiem svētku kartiņu apsveikumiem atradīsiet arī īsus un vieglus Ziemassvētku dzejoļus, priecīgus Ziemassvētku apsveikumus un lakoniskus Ziemassvētku vēlējumus. Lai šī kļūtu arī par interesantu nodarbi bērniem, tiem var dot uzdevumu – iemācīties vairākus sirsnīgus Ziemassvētku dzejolīšus vai pantiņus Ziemassvētkos, kurus atrādīt visai ģimenei, kā arī parūpēties par glītām pašdarinātām kartiņām, kuros ierakstīts apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus!”.

Rādīt vairāk ↓

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Ieskaties… kā mēnesgaismā sasmaidās zvaigznes,
kā vientuļā naktī sniegotie klajumi mirdz.
Ieklausies… kā meža gariņš sniega vizuļus sijā,
kā debesu dzīlēs mūžīgi dun Tava sirds.

Pasmaidi… par pasaules priekiem un niekiem
par blēdīgām acīm, kas zibina pusnakts sejā.
Mana pasaule… tā atveras Tevī,
Tu esi tas, ko Ziemsvētkos lūdz mana sirds.
/Māra Bitāne/

Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā –
Skaties, Ziemassvētki klāt!

Kad Ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var dabūt visu zināt, kas nākamā gadā notiks.

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks!

Lai Salatēvs ar savu maisu
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju Tu liec
Un ātri, ātri projām triec.

Ziemeļbriedis šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku?
Paģiras jau trešo sutku!

Sirds tik viegla, laimes māta,
Viss kā zilā miglā tīts –
Zeme baltām pārslām klāta,
Ataust mirdzošs sniega rīts.
Bijīgs katrā solī stājos,
Apkārt lauks, tik balts un kluss,
Bērna dienām sarunājos,
Sveicot tālos apvāršņus.
Lai tie teic, cik sniega rītu
Manam mūžam pāri slīd.
Katru dienu aizvadītu
Vēlas sirds vēl ieraudzīt!
/Augusts Brocis/

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā..

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

Šeku – reku, kā pa gaisu.
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā – šampis, zacenīte,
Līdzās – smuka Sniegbaltīte!
Rūķi taisīs salūtu,
Sniegbaltīte striptīzu!

Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt!

Sarmas pilni koku zari,
Tālums dūmakās viss tīts,
Tāds tu senāk arvien biji,
Pirmo Ziemas svētku rīts.

Ja Ziemassvētkos nav sniega un sala, Lieldienas būs baltas un sniegotas.

Sals alkst tevi noglāstīt,
Kaut nedaudz mīļuma izrādīt.
Ir viņa laiks un tas būs īss,
Viņš vēlas sevi parādīt.Vai vēl kāds kokus izdaiļot tā māk?
Un krakšķināt, kad ezers
aizsalt sāk?
Putniem liek tas pulcēties
Un ar sārtām pīlādžogām mieloties.Kad rīts ir jauns un kristāltīrs,
Tavi pleci nezināmā dejā trīc.
Lai acis izkūst leduspuķu līksmē,
Un elpas dūmi gaisā patiesību zīmē.

Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt’
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt!
To prieku lai katris lai sirsniņā jūt
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt’.

Ak, eita tur kūtī pie silītes ar!
Pie svecītes gaismiņas skatīties var,
Ka autiņi tīri, tur bērniņu sedz,
Par eņģeļiem jaukāku guļot to redz.

Tur guļ viņš, ak, bērni, uz salmiem un sien’,
To Jāzeps un Marija skata arvien.
Tur ganiņi ienāk, un ceļos tie krīt,
Un gaisā dzied eņģeļi: ’Dievs pie jums mīt!’

Ak, metieties ceļos kā gani ir jūs’,
Un salieciet rociņas, pateikties būs.
Un līksmojiet priecīgi eņģeļiem līdz:
’Mēs mīlējam tevi, kas autiņos tīts!’

Ko dosim, mēs, bērni, ko dāvāsim tev?
Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev!
Tu negribi mantas, ko pasaule rod,
Bet sirdi it šķīstu, kas godu tev dod.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt…

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas –
Salavecim par brīvu jājas!

Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus nomodā.
Vēl ir Jāzeps un Marija
Kūtī, Dāvida pilsētā.
Jēzus silītē dus,
Jēzus silītē dus.

Klusa nakts, svēta nakts!
Ganiem Dievs novēl pats.
Dzirdēt eņģeļus slavējam,
Tuvu, tālu skandinām:
Kristus – glābējs ir klāt!
Kristus – glābējs ir klāt!

Klusa nakts, svēta nakts!
Dieva dēls, tava acs.
Mirdz mums dievišķā skaidrībā.
Nu ir dvēsele pestīta,
Jo Tu dzimis par mums!
Jo Tu dzimis par mums!

Salavecim, stiepjot maisu,
Filči slīd un iet pa gaisu –
Nosvempjas: gar acīm – mells,
Galvā – paskaļš džingl-bells.

Lai visi būtu priecīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši.
Lai visiem staro gaismiņa,
Kas iepriecina sirsniņu.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāca danča bērnu,
Cits bij’ liels, cits bij’ mazs.

Lai tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Lai tādu gadu nav,
Kas gaismu neatstāj!

Ziemassvētkos jāēd daudz,
Lai tu drīzāk lielāks audz.
Lai ir bagāts Jaunais gads,
Sētā neienāk lai bads.

Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc.
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.

Kad egļu zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs tad Jums laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
/N. Kalniņš/

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.

Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi –
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Kad egles zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz,
Un visu rūgto aizmirst sirds!

Simtiem cepu hamburgerus
Ziemassvētku vakarā,
Kad atnāca budēlīši,
Maitas visus notiesāja!

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!

Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu!

Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!

Dzied circenītis aizkrāsnē.
Nāc, puisīt, mātei azotē.
Ak, neprasi! Nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes! (x3)

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,
Mums, lūk, tur logā mēnestiņš!
Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš,
Tik spoži citiem nespīd viņš. (x3)

Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu,
Es tev ko jauku stāstīšu:
Mēs runci ratos iejūgsim,
Uz mēnestiņu nobrauksim. (x3)

Tur būs tev spožas spēlītes,
Būs runcim zelta pelītes.
Tev iedos sidrab’ šaut’nīti,
Un vēl ar zelta gailīti. (x3)

Pie sāniem būs tev zobentiņš,
Un rokās sarkans karodziņš.
Miedz, puisīt, aizmiedz azotē,
Kā circenītis aizkrāsnē. (x3)

Senie latvieši vienmēr Ziemassvētkos ir dziedājuši dziesmas un gājuši rotaļās. Bija ar īpaša rotaļa, kur mēness ķer sauli, vai vilks kazu, kas atspoguļo gaismas cīņu ar tumsu.

Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

Viss mainās un plūst…
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts…

Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.

Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!

Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas sētiņā
No sirsniņas sirsniņā.

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Kas man tā par sniegbaltīti
čaka ielā trāpijās?
Visu nakti ļergu rāva,
divas dienas lāpijās!

Tas ir tas, cik daudz sniega nokrita
Kas visu zemi klāja ar paklāju?
Un koki, tāpat kā pasakainā svētlaimē,
Kurināms no cietā sudraba …
Es eju šajā pasakainajā rītā
Un visapkārt ir balts mežs, balts mežs …
Kas ietina dzīvi šajā pasakā,
Parādot tik daudz ziemas brīnumu?
Visi krūmi ir tērpti mežģīnēs …
Un kažokāda ir pūkaina uz priedēm,
Un bērni apbrīno pasaku
Ļaujiet smiekliem zvanīt ar pārplūdēm.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Balti var nosnigt pār zemi sniegs,
Rāmi var pieskarties laimes mirklis,
ierausties klēpī kā kaķēns- prieks,-
Gaismu, ja šodien Tev dāvinās sirdis,
Izsējot siltāko sauli no sevis,
Tikai tad Tevī viss un ikviens
Atnāks vēlreiz un projām vairs neies.

Bērns pie egles stulbi smaida..
No Salaveča dāvans gaida..
Vai tad neredz – vecim slikti??
Viņš pirms Tevis dzēris dikti!!!

Tek rūķim siekala gar kāju
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!

Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.

Lai mirdzošs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Tekat, bērni, skataties,
Kas pa namu rībinaja:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.

Sniegbaltīte iet pa ceļu,
Novilkusi apakšveļu,
Salavecis saka:”Yess!
Man patīk plikas meitenes!”

Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom.

Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.

Sniega māte pūkas mētā,
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.

Vai tu zini eglīte
Cik tu šodien skaista
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistas

Vai tu zini eglīte
Cik mums līksmas sirdis
Tev mēs dziedam dziesmiņas
Tu jau viņas dzirdi

Vai tu zini eglīte
Kāpēc mēs tā smaidām
Pašu sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām

Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.

Tālu, tālu tava gaisma mirdz.
Augstu tiecas mana pārgalvīgā sirds.
Citu skatu tavas acis redz.
Citu liesmu tavi sērkociņi dedz.

Saprotu, naivi skan, avaino,
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)

Lūdzu, lūdzu, iedomāsimies:
Jūtu, jūtu mūsu lūpas vienuviet.
Silti, silti diviem kopā kļūst.
Īstas jūtas prāta žogam pāri plūst.

Saprotu, naivi skan, avaino!
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!

Viens un divi, un trīs,
Un tu vairs neesi brīvs.
Ziemassvētku valsī nomedīts!

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)

Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tu augstībā,
Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi
Kā sniega mākoņi.
/Kārlis Skalbe/

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

Salavecis pauri kasa
Dāvanas pa zemi lasa
Tālāk tikt nevarēja
Viņa briedis avarēja.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/

Visu gadu druvā gāju,
Ziemassvētkus pelnīdama.
Ienes man, saimeniece,
Ziemassvētku alutiņu!

Salaveci, aun nu kājas
Un pa svētkiem pamet savas mājas;
Travkas maisu plecos vel kā nākas,
Citiem sen jau lomkas sākas.

Ziemassvētki ir laiks, kad pēc skujām smaržo ne tikai tualetē.

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic!

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt’s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet, kur tas bija bijis,
Gaiši iedegās guns.
/Vilis Plūdonis/

Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.

To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.

Aiz kalniņa dūmi kūp
kas tos dūmus kūpināja?
salavecis briedi cepa
ar rūķiem sņabi dzēra.

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

Ir Ziemassvētki saruna ar sevi
Par pārtapšanu, kuru iesākt rīt,
Lai svētā nakts
Caur mani nāk un Tevi,
Lai palīdz Mīlestībai kroni vīt!

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Ziemassvētki ar garu bārdu
Atkal klauvē pie dvēseļu durvīm
Un izber maisu baltu vārdu
Tie ceļo uz cilvēku sirdīm
Un ienes sirdī Ziemsvētku mirkli.

Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Kad egļu zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Tev laime mirdz,
Un visu skumjo aizmirst sirds

Zaķis Ezim saka klusu:
“Paiesim uz meža pusi –
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas”.

Ziemassvētkos es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs!

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, –
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

Kas pie Rīgas dumpējās
Apaķš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami, Kurzemē.