Ziemassvētku apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi

25. Decembris
Ziemassvētki

Ziemassvētku vecītis pie eglītes

Ziemassvētki ir vieni no populārākajiem svētkiem pasaulē, kuru laikā svinam ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu. Ziemassvētki Latvijā ir brīvdienas – 24. decembrī sagaidām Ziemassvētku vakaru, savukārt 25. un 26. decembrī svinam pirmos un otros Ziemassvētkus. Skanot Ziemassvētku sveicieniem un Ziemassvētku vēlējumiem, šīs dienas pavadām kopā ar ģimeni un draugiem, savukārt bērni čakli mācās Ziemassvētku pantiņus, ko skaitīt pie svētku egles.

Ziemassvētku eglīte ir viens no būtiskākajiem svētku simboliem. Oficiāli atzīts, ka pirmā greznotā Ziemassvētku eglīte pasaulē tika uzstādīta Rīgā 1510. gadā – to atzinusi arī ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (National Christmas Tree Association). No egļu zariem tiek darināti arī dažādi svētku rotājumi, tādēļ pastaigas mežā ir iemīļota ģimeņu tradīcija, meklējot savu īpašo svētku eglīti. Taču tā nav vienīgā svētku sastāvdaļa. Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas ir ļoti bagātīgas. Ļoti izplatīta bija ozola baļķa vilkšana cauri pagalmiem, lai savāktu visas gada laikā uzkrātās sliktās domas un pieredzi. Vēlāk baļķis tika sadedzināts kā simbols gaismas uzvarai pār tumsu. Vēl viena tradīcija ir maskošanās – cilvēki velk dažādas maskas un dodas no mājas uz māju, lai saimniekiem nestu svētību, pasargātu tos no ļaunajiem gariem un sūtītu sveicienus Ziemassvētkos. Populārākās maskas ir čigāns, lācis, dzērve, vilks un Nāve. Saimnieki viesus parasti pacienā ar kādu gardumu pateicībā par to apmeklējumu.

Sirsnīgi Ziemassvētku apsveikumi

Šis svētku laiks lielākajai daļai asociējas tieši ar ģimenes kopābūšanu un atkalsatikšanos. Ģimenes kopīgi rotā egli, lasa Ziemassvētku dzejoļus, gatavo rotājumus un dažādus mielastus svētku galdam, uz kura jāatrodas deviņiem dažādiem ēdieniem, tajā skaitā pupām, zirņiem, cūkas šņukuram un speķa pīrāgiem. Ticējums vēsta, ka visi ēdieni jānobauda līdz pusnaktij, lai saglabātu bagātību. Taču gaidītākais svētku notikums pašiem mazākajiem, protams, ir dāvanu saņemšana. Parasti kā “izpirkums” dāvanas saņemšanai jānoskaita Ziemassvētku dzejolis vai Ziemassvētku pantiņš – tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Pie dāvanām bieži tiek liktas arī apsveikumu kartiņas, kurās ierakstīts kāds īss Ziemassvētku novēlējums, apsveikuma pantiņš Ziemassvētkos vai dzejolis par Ziemassvētkiem. Savukārt apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus” pirms svētku brīvdienām bieži izskan darba vietās, sveicot kolēģus.

Ziemassvētki – gaidītākie gada svētki

Ziemassvētku novēlējumi un apsveikumi ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Ar tiem mēs izrādām rūpes un uzmanību par tuviem cilvēkiem un ģimenes locekļiem. Tādēļ esam parūpējušies par plašu Ziemassvētku dzejoļu, Ziemassvētku vēlējumu un Ziemassvētku apsveikuma pantiņu klāstu. Tiem, kuri vēlas izcelties ar īpaši pārdomātu sveicienu, noderēs Ziemassvētku dzeja, taču vienkāršākiem svētku kartiņu apsveikumiem atradīsiet arī īsus un vieglus Ziemassvētku dzejoļus, priecīgus Ziemassvētku apsveikumus un lakoniskus Ziemassvētku vēlējumus. Lai šī kļūtu arī par interesantu nodarbi bērniem, tiem var dot uzdevumu – iemācīties vairākus sirsnīgus Ziemassvētku dzejolīšus vai pantiņus Ziemassvētkos, kurus atrādīt visai ģimenei, kā arī parūpēties par glītām pašdarinātām kartiņām, kuros ierakstīts apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus!”.

Rādīt vairāk ↓

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!

Eima bišu klausities
Ziemas svētku vakarā.
Ja bitītes daili dzieda,
Tad būs silta vasariņa.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Salatēvs ar maisu lielu
Čāpo svinīgi pa ielu:
Te ar alu pacienās,
Citur – sīvo piedāvās!

Es jūtu Ziemassvētkus tuvu.
Cik daudz jauna šogad guvu!
Gan vilšanās, gan patiess prieks
Un vēlreiz izjusts pirmais sniegs.

Uz skropstām laižas sniega pārslas,
Viss zaigo sudrabainās krāsās.
Sirdī mājo Ziemassvētku siltums,
Visapkārt- neaptverams brīnums.

Loga rūtī klauvē Lausks.
Naktij zvaigžņots uzvalks austs.
Katrs pavards piparkūku smaržā-
Dieva eņģeļi šo mirkli sargā.

Vienā acumirklī viss ir kluss,
Katrā sirdī svētums dus.
Mēness laimes ceļu spīd,
Lai brīnums valda arī rīt.

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

Zeme klāta baltiem autiem
Salavecis plikiem pautiem
Iet pa mājām bērnus baidīt
Jaunām meičām pupus spaidīt!

Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet pār kalnu dziedādami.

Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/

Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīt!

Salavecis, kam tā bārda,
Piedzēries un egli spārda!
Egle brīnās, kas tad tas –
man tak zaros mantiņas!
Vecis atbild: “Ej tu dirst,
man tak prieks, ka skujas birst!”

Ziemassvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģel’s zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas atkal sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.

Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira.
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, –
Visas visapkārt izķēra gaisā.
Ķer! Ķer! Ķer! Ķer!
Ber! Ber! Ber! Ber!

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīm dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet!

Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā – sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars…

Salatētis rāja Rūdi:
“Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!”
– “Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs Jaunais gads!
Nevilkšu to grabažu,
Plus vēl tavu bagāžu!”

Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Šai Ziemassvētku naktī
Lai valda līksms prāts,
Ēst pīrāgus un torti
Pie manis ciemos nāc.

Mēness balts pa gaisu slīd,
Zvaigznes mirdzēdamas spīd,
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā ietīts mežs un lauks.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra.

Ziemassvētku laiks…
Kad vārdi ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī,
Kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša,
Kad atceramies būtisko…
Tas ir Ziemassvētku laiks…

– Kāpēc Ziemassvētku vecītis ir tik priecīgs?
– Viņš zin, kur dzīvo visas sliktās meitenes!

Kaut kur sniegi, kaut kur sniegi,
Kaut kur balti sniegi snieg.
Mežā katram egles zaram
Balta pārslas zvaigzne tiek.
/A. Vējāns/

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Meita mātei:
– Kā tev šķiet, vai tu Ziemassvētku dāvanā no tēta dabūsi jaunu kažoku?
Māte:
– Baidos, ka ne.
Meita:
– Bet vai tu jau mēģināji vārtīties pa grīdu un skaļi kliegt?

Šeit griežas ziemas sniegpārslas
Ir auksts un auksts.
Ilgu, ilgu laiku gludinot ledu,
Galu galā ziema ir draugs ar salu.
Bet līdz pavasarim ziema nogurst
Un tas pārstās sasalt
Un ļaunais aukstums atkāpsies
Sniega vietā būs peļķes.
Un tad caur šīm peļķēm,
Noteikti ļoti vajadzīgs
Drosmīgie kuģos
Papīra laivas!
/N. Zubareva/

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Baltiem vārdiem baltā pasaulē,
Baltiem sapņiem savā sirdī vietu sameklē,
Neļauj tumsai ceļam pāri krist,
Ja pār melnu upi jāiet brist.
Tālu augšā saule gaismu krāj,
Balti sniegi rudens pelnus klāj un neapklāj,
Tad, kad naktīs zvaigznes zemē krīt,
Paņem vienu sirdi sasildīt.
/Armīns Ronis/

Zaķēns mežā kazu slauc –
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.

Cik koši svētku egle laistās,
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas,
Un klusi pieaug cerība!

Sniegbaltīte visu gadu bez brunčiem
Iet uz mežu pēc runčiem.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

Ziemassvētkos vajag deviņas reizes ēst, tad būs bagāts gads.

Ziemsvētki sabrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Dziesmas skan, gaisma līst,
Svētku smaržas visapkārt klīst!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Tādēļ visi līdzi gavilēt lai sāk,
Jo no tēva troņa mums pasaul’s gaisma nāk!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Gaisma tumšā ceļā, mūsu gaisma tu!
Tiem tu dod, kas Tevīm tic, svēto mieru nu.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Ko priekš citiem darām, tas priekš tevis ir.
Lai teic katris Kristus bērns “Man šos svētkus šķir!”

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt!

Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.

Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.

Nesarunājoties spēles dalībniekiem jānostājas vienā rindā atbilstoši sava vārda pirmajam burtam, alfabēta secībā. Šo spēli iespējams spēlēt arī ar aizsietām acīm.

Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.
Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.
Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņus — tad būs daudz naudas.

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj –
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…

Tāli, tāli čigānos
Ziemassvētku vakarā,
Lai liniņi gari auga
Mālotā kalniņā.

Mīļo,Salavecīt!
Ziemassvētkos Tev lūdzu, treknu bankas kontu un tievu ķermeni. Un nesajauc lūdzu šos vietām, kā pagājušo gad.

Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši –
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu…
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads!

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj!

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.

Ziemassvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģel’s zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas atkal sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.

Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Ziemassvētku naktī puisītis dzird troksni kamīnzālē. Aizskrien uz kamīnzāli un ierauga Ziemassvētku vecīti.
– Salaveci! Tu tiešām eksistē!!!
– Jā, puisīt… Tu mani redzi. Tagad man nāksies tevi nogalināt.

Salatēvs ar garu bārdu dāvanas man nenesīs,
Jo es sniega kupenā iečurāju viņa vārdu!

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām…

Mīļais Ziemassvētku vecīti! Lūdzu, necenties nākamgad novietot dāvanu zem eglītes. Labāk uzreiz garāžā!

Šovakar, kad klusi, klusi
Baltas sniega pārslas krīt
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!

Skan kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi,
Svētkus gaidot, zeme salta
Top kā kupena drīz balta.
/Nikolajs Kalniņš/

Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.

Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.

Klau, kā laukā
Bērni jautri klaigā
Slidinoties, vizinoties,
Purpursārti vaigā!

E kur, re kur
Lasās zēnu bari:
Pulkos stājas, rokām mājas –
Sāksies lielie kari.

Māmiņ! Māmiņ!
Manu cepurīti!
Es ar līdzi skriešu
Tur, kur visi citi!
/Vilis Plūdonis/

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.

-Ko viens eņģelis sacīja otram, ejot pāri ielai?
-Čau!

Katrā brīnumsvecītē,
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku,ne grabu,
Sēž iekšā viņš!
Kad pāri egles galotnei,
Sidraba vīksna vijas un jūk,
Ziņkārīgais brīnumiņš,
laukā sprūk.
Sprakšķēdams un sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un kaisīdams,
Brīnum piparus kaisīdams.

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!

Tumšu dienu gaišais brīdis,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecais tēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.

Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.

Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatētis trakot sācis
Kamēr saldā miegā krācis
viņu izdupsējis LACIS!!

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā-
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā,ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks.

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek.

Logu acīs uguns dzirkstī,
Tumsā metot gaismas tiltu.
Kā no tuva drauga pirkstiem
Sirdī ielīst gaismas siltums…

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk.

Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds –
Tas nezūd. Tas paliek.
/I.Egle/

Bluķa māte bluķi vēla
Pašā bluķa vakarā.
Lai vēl bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.

Jebkuros Ziemassvētkos bija obligāts pirts rituāls, kas sagatavo gaismas uzvarai pār tumsu. Parasti pirti kurināja vienu dienu pirms Saulgrieziem vai to dienas rītā. Pirts bija ne tikai mazgāšanās rituāls, bet arī simboliska attīrīšanās no visa sliktā, kas gada laikā sakrājās.

Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.

Kad Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.

Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!

Dzied Ziemsvētku enģeļi Ziemsvētku dziesmas,
Klāj zemi pūkainais Ziemsvētku sniegs.
Šai vakarā, sirdīs kad jūtu liesmas,
Jums zvaigznes un sniegpārslas bēdāties liegs!

Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, –
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.

Ziemas svētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt nesaglabājamo.
Par spīti ikdienišķībai
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam
laimīgiem būt!
/L.Brīdaka/

Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam,veci,tekam,jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Ja ap Ziemassvētkiem auksts laiks, tad ap Jāņiem lietus līs.

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!