Ziemassvētku apsveikumi, pantiņi, dzejoļi un novēlējumi
Ziemassvētki ir vieni no populārākajiem svētkiem pasaulē, kuru laikā svinam ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu. Ziemassvētki Latvijā ir brīvdienas – 24. decembrī sagaidām Ziemassvētku vakaru, savukārt 25. un 26. decembrī svinam pirmos un otros Ziemassvētkus. Skanot Ziemassvētku sveicieniem un Ziemassvētku vēlējumiem, šīs dienas pavadām kopā ar ģimeni un draugiem, savukārt bērni čakli mācās Ziemassvētku pantiņus, ko skaitīt pie svētku egles.
Ziemassvētku eglīte ir viens no būtiskākajiem svētku simboliem. Oficiāli atzīts, ka pirmā greznotā Ziemassvētku eglīte pasaulē tika uzstādīta Rīgā 1510. gadā – to atzinusi arī ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (National Christmas Tree Association). No egļu zariem tiek darināti arī dažādi svētku rotājumi, tādēļ pastaigas mežā ir iemīļota ģimeņu tradīcija, meklējot savu īpašo svētku eglīti. Taču tā nav vienīgā svētku sastāvdaļa. Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas ir ļoti bagātīgas. Ļoti izplatīta bija ozola baļķa vilkšana cauri pagalmiem, lai savāktu visas gada laikā uzkrātās sliktās domas un pieredzi. Vēlāk baļķis tika sadedzināts kā simbols gaismas uzvarai pār tumsu. Vēl viena tradīcija ir maskošanās – cilvēki velk dažādas maskas un dodas no mājas uz māju, lai saimniekiem nestu svētību, pasargātu tos no ļaunajiem gariem un sūtītu sveicienus Ziemassvētkos. Populārākās maskas ir čigāns, lācis, dzērve, vilks un Nāve. Saimnieki viesus parasti pacienā ar kādu gardumu pateicībā par to apmeklējumu.
Sirsnīgi Ziemassvētku apsveikumi
Šis svētku laiks lielākajai daļai asociējas tieši ar ģimenes kopābūšanu un atkalsatikšanos. Ģimenes kopīgi rotā egli, lasa Ziemassvētku dzejoļus, gatavo rotājumus un dažādus mielastus svētku galdam, uz kura jāatrodas deviņiem dažādiem ēdieniem, tajā skaitā pupām, zirņiem, cūkas šņukuram un speķa pīrāgiem. Ticējums vēsta, ka visi ēdieni jānobauda līdz pusnaktij, lai saglabātu bagātību. Taču gaidītākais svētku notikums pašiem mazākajiem, protams, ir dāvanu saņemšana. Parasti kā “izpirkums” dāvanas saņemšanai jānoskaita Ziemassvētku dzejolis vai Ziemassvētku pantiņš – tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Pie dāvanām bieži tiek liktas arī apsveikumu kartiņas, kurās ierakstīts kāds īss Ziemassvētku novēlējums, apsveikuma pantiņš Ziemassvētkos vai dzejolis par Ziemassvētkiem. Savukārt apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus” pirms svētku brīvdienām bieži izskan darba vietās, sveicot kolēģus.
Ziemassvētki – gaidītākie gada svētki
Ziemassvētku novēlējumi un apsveikumi ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Ar tiem mēs izrādām rūpes un uzmanību par tuviem cilvēkiem un ģimenes locekļiem. Tādēļ esam parūpējušies par plašu Ziemassvētku dzejoļu, Ziemassvētku vēlējumu un Ziemassvētku apsveikuma pantiņu klāstu. Tiem, kuri vēlas izcelties ar īpaši pārdomātu sveicienu, noderēs Ziemassvētku dzeja, taču vienkāršākiem svētku kartiņu apsveikumiem atradīsiet arī īsus un vieglus Ziemassvētku dzejoļus, priecīgus Ziemassvētku apsveikumus un lakoniskus Ziemassvētku vēlējumus. Lai šī kļūtu arī par interesantu nodarbi bērniem, tiem var dot uzdevumu – iemācīties vairākus sirsnīgus Ziemassvētku dzejolīšus vai pantiņus Ziemassvētkos, kurus atrādīt visai ģimenei, kā arī parūpēties par glītām pašdarinātām kartiņām, kuros ierakstīts apsveikums “Priecīgus Ziemassvētkus!”.
Ai jel manu sūru dienu,
Kur tāds lempis gadījos:
Sasatiku Sniegbaltīti –
Varen šerpi norāvos…
Dieviņš stāv aiz vārtiem
Nosalušu kumeliņu;
Pūtiet guni, lauziet skalus,
Laidiet Dievu istabâ.
Slavenakā tradīcija latviešiem Ziemassvētkos bija budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Kad cilvēki pārģērbās dažādās maskās un gaja pie kaimiņiem.
Riti, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta –
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.
Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst
Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
Ar gaišu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar labu domu, mīļu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai katram atnāk svētku prieks!
Ziemassvētku dieniņā,
Tu esi manā sirsniņā.
Pie tevis šodien aizbraukšu,
Mēs kopā būsim divatā.
Sniegbaltīte klusi, klusi
Visus rūķus apkniebuse
Visu šņabi izdzēruse
Tepat sētā atlūzuse.
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Mēnesis izgāja malējas meklēt
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Jau drīz saulīte
Mēneša rokās.
Spēles dalībnieki sastāda dārziņu. Meitene ir saule, bet puika ir mēness, tie atrodas ārpus dārziņa. Rotaļas dalībnieki dzied pirmos pantiņus un kustās pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu. Izsaucot vārdus „bēdz, bēdz” dārziņš apstājās. Mēness cenšas noķert Sauli, kas skraida ap dārziņu. Trešo pantu atkārto tik ilgi, līdz ko Saule tiek noķerta, tikai tad dzied 4.pantiņu. Tad Saule un Mēness atroda kādu savā vietā. Rotaļa var sākties no sākuma.
Tiek ieslēgta pazīstama Ziemassvētku dziesma, bet spēlētājam jāatmin no pirmajiem akordiem, kas tā ir par dziesmu.
Vai, lielie Ziemassvētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!
Ja brīnumam tic, tas piepildās.
Ja brīnumu gaida, tas atnāk.
Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!!!
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten’s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Rūķi baigi tusēt sāk,
Kad Ziemassvētki klāt,
Kurina tie eglīti,
Un smejas ļoti spēcīgi.
Pēkšņi vecīts izskrien laukā,
Sāk ar muti gudri braukāt,
Rūķiem ātri apnīk tas,
Vecīts zobus meklēs šas.
Sniegputenis sniegu nes,
Viņam daudz vēl jāsanes.
Ziemcietīši gaida segas,
Gaida katrs jumts un dzega.
Kad būs āres silti segtas,
Svētku eglēs sveces degtas,
Ziemas svētku godi būs,
Svētku Brīnums svētīs mūs.
/I.Bērza/
Sniegbaltīte, draiskulīte,
Salatēti kaitināja;
Tērpta dārgā kažokā,
Bet zem kažoka – nekā!
Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri
Tam brīnumam, ko Ziemssvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
lai atkal sasilst dvēseles!
Salatētim četri vaigi:
Divi maigi, divi baigi.
Maigos vaigos sārtums iekšā,
Baigiem vaigiem bikses priekšā.
Sniedzi, sniedzi baltais sniedziņ,
Apklāj zemes melnumiņu,
Ar baltām villainēm,
Ar sidraba vizuļiem.
Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu.
Salavecim lieli pauti – iekšā mazi kosmonauti.
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Ziemassvētku naktī jāatstāj maize uz galda, tad nekad netrūks maizes.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasar’s karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Puisītis kļūdijās un
Laplandes vietā sazvanīja Sicīliju un
pasūtīja Ziemassvētku vecīti …..
Ir ziemas diena. Gaiss tik savāds.
Ik zarā baltas sveces mirdz.
Un gaisma pludo tālās pļavās,
Un lielus svētkus gaida sirds.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Skrienat, bērni, skatīties
Basajām kājiņām.
Uzsniga sniedziņš balts,
Balts kā vissmalkākie milti.
Uzsniga sniedziņš balts,
Un zemei palika silti.
Vienmēr uz pasaules kāds,
Kuram bez tevis ir auksti.
Un pat aiz pasaules vēl,
Vajag ar siltu plaukstu.
Saule kad miegu guļ,
Mēness kad staigā pa parku.
Spuldzes kā actiņas spīd,
Un pat vēl izdzēstas sargā.
Pelnrušķīt, laiks ir laiks,
Ceļš tavs drīz vedīs uz pili.
Paciet vēl grambas šīs,
Drīzi nāks mākoņi zili.
Ja tevi nemīl neviens,
Tev taču ir, ko mīlēt.
Labajā nosprūst naids,
Kā bulta ozola zīlē.
Vienmēr uz pasaules kāds,
Kuram bez tevis ir auksti.
Un pat aiz pasaules vēl,
Vajag ar siltu plaukstu.
Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!
