Zvejnieku svētki - Jūras svētki
Latvijā ik gadu, jūlija otrajā sestdienā tiek svinēti Jūras svētki, jeb, kā tos arī dēvē – Zvejnieksvētki. Svētkos tiek godināti dabas spēki, jūras varenums un cilvēki, kuru darbs ir saistīts ar jūru un zvejniecību. Zvejnieku svētku pirmsākumi meklējami 1936. gadā – Pāvilostā, bet gadiem ejot tie jau ir kļuvuši par tradīciju un plaši apmeklētu pasākumu. Uz Zvejnieksvētkiem mājās sabrauc ģimenes, kuras lepojas ar to, ka ir nākušas no zvejniekciema, ka viņu senči zvejnieki šo ciemu ir cēluši un iet zvejā joprojām.
Cilvēki Zvejnieksvētkus ļoti gaida. Tas ir viens no lielākajiem vasaras notikumiem jūras krastā dzīvojošajiem.
Sākumā mazajos zvejnieku ciematiņos tika svinēti Jūras svētki, kad tika godināta jūras varenība, zvejnieku spēks un izturība. Vēlāk padomju laikos, šajos svētkos notika labāko zvejnieku godināšana un apbalvošana, tad tos pārsauca par Zvejnieksvētkiem.
Zvejnieku svētki tiek svinēti gandrīz visos piejūras ciemos un pilsētas. Lielāki pasākumi notiek Rojā, Liepājā, Ventspilī, Salacgrīvā, kur notiek pat kuģu parāde ar flotes kuģiem, velkoņiem un zvejas kuģiem.
Zvejnieksvētkus atklāj jūras valdnieks Neptūns. Katrā pilsētā Neptūns uz Zvejnieku svētkiem ierodas savādāk (Neptūnam nācies no laivas ielēkt ūdenī, reizēm Neptūns bijis spiests pie svētku dalībniekiem ierasties pa krastu, jo jūrā bijusi vētra), tomēr lielākoties tas, iznāk krastā, kāpj sev radītā tornī, lai no pergamenta ruļļa nolasītu runu. Un kā jau valdniekam pieklājas Neptūna tuvumā vienmēr atrodas nāras ar kurām kopā Neptūns vēro Jūras svētku sacensības, un izvērtē zvejnieku lomus.
Neatņemama Zvejnieksvētku tradīcija ir gadatirgus, kurā īpaša uzmanība tika veltīta visa veida jūras veltēm, kūpinātām un svaigām zivīm. Svētku dalībnieki tiek cienāti ar gardu zivju zupu, kuras tapšanā var piedalīties arī paši.
Lielākā daļa Zvejnieksvētku sākas ar makšķerēšanas sacensībām, kurās var piedalīties visi makšķerēšanas sporta entuziasti, mēģinot izvilkt lielāko Jūras svētku lomu.
Tāpat tiek rīkotas sporta sacensības un dažādas sacensības uz ūdens (laivu cīņas, peldēšana, niršana, airēšana). Svētku ietvaros notiek arī dažādi kultūras un izklaides pasākumi. Visas dienas garumā Zvejnieku svētku dalībniekus ar dziesmām un dejām izklaidē dažādi estrādes mākslinieki. Jūras svētku vakara kulminācija ir salūts un zaļumballe, kura beidzas ar pirmajiem saules stariem.