Ida

Es Tavu vārdu Ida pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs -
Un Tu arī pats ...

Tavs vārdiņš Ida tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rozu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
jo vardadiena Tev vairs nebūs rīt!

Katram cilvēkam ir vārds,
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Tā ir gadā tikai viena!
Esi tu mums tikai vien,
Vārda Ida īpašnieks

Lai Tavs vārds Ida, kurš dots ar mīlestību ...
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!

Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds Ida starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!

No pirmām dzīves dienām
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds Ida!

Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Ida vārdā nosauktu

No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds Ida

Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
Ida vārds ir kalendārā!

Tavs vārds Ida ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!

Lai sit bungas pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zina -
Ida vārda dienu svin!

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs Ida tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies.

Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas Ida,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

Tavs vārds Ida ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.

Ida vārds tiek dots,kad dzīvi sākam,
Katru dienu daudzināts.
Bet ik gadu vienu dienu -
Laimes vārdā sumināts!

Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs - Ida
Un Tu arī pats.

Tavs vārds Ida ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.

Šī diena vieglāka par spāri,
Lai dzīves rūpēm paceļ pāri.
Uz mirkli kļūsti kastaņzieds,
Jo šodien prieka varavīksnē
Tavs vārds Ida ar saules stariem siets!

Lai ceļaspieķis
ir Tavs vārds Ida,
Ar kuru dzīvē iesi.
Un visu,
kas būs ļauns un
slikts,
Ar vārdu uzvarēsi.

Vārds katram savs mums ir,
Ko māte, tēvs ir licis.
Vai pašiem patīk tas,
Vai tikai neapnicis.
Vārds Ida Tevi godā ceļ,
Ja proti viņu valkāt,
Un tādēļ Tavējam
Mēs varam dziesmu dziedāt.
Gan skanīgs, viegls tas,
Gan godā celts un slavēts,
Lai, mūžu dzīvojot,
Tas top vēl vairāk mīlēts!

Miķelīšu mākonī,
vārds Ida tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies.
Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

Ida vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena,
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņš un mazliet debesis
Un labs vārds Ida, kas dzīvi dara skaistu.

Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jadzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Mīļi sveicieni Ida Tavā dienā!

Ida Tu līdz ar savu vārdu
esi ceļinieks,
kam visu mūžu
neparasto meklēt prieks.
Ir redzams tajās jūrās
dzīves kuģa masts,
kur nezināmu brīnumu
ir apsolījis krasts.
Tavs vārds ir laika okeānā
gliemežvāks,
kas sevi saprast
tikai mūža rietā sāks.

Ida Kaut vēl zeltainas lapas
vējš nedzenā,
tikai lietavas debesīs rūs,
taču rudens ir savā gredzenā
nemanāmi jau ieslēdzis mūs.
Taču rudens jau dejo
pa ābelēm,
salnu lakatos pasauli tin,
Tavu vārdu ka spīdīgu kastani
savos ritmos un mantrās viņš pin.
Tev tāds vārds,
ar kuru var dižoties,
jo tur zemes auglības prieks,
bet pats galvenais-
saule un varvīksne
mums no viņa gaišumam tiek.

Ir Tavam vārdam
mīļuma seja,
tā tuvums liek uzplaukt
un nespēku nīst,
Tavs vārds Ida uzzied gleznā,
to rotā ar dzeju,
jo Taviem draugiem
viņš dārgakmens īsts.

Ida vārds
par pavasari pauž
un vēstī ziemas galu,
kad līksmi dejodams,
viņš nāk,
gar februāra malu.

Ida vārds
ir pūpols sidrabots
un mežā zaļa mētra,
kas dvēselei
spēj mieru dot
un pasargāt no vētrām.

Ida vārds ir tikai ziedlapiņa
Pie lielā vārdu koka,
Pēc savas gribas liktenis
Ko purina un loka.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Bet vienu gan Tu vari,
To gadu gaitā godā celt
Ar visu ko vien dari.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo!

Vārds katram savs mums ir,
Ko māte, tēvs ir licis.
Vai pašiem patīk tas,
Vai tikai neapnicis.
Ida Tevi godā ceļ,
Ja proti viņu valkāt,
Un tādēļ Tavējam
Mēs varam dziesmu dziedāt.
Gan skanīgs, viegls tas,
Gan godā celts un slavēts,
Lai, mūžu dzīvojot,
Tas top vēl vairāk mīlēts!

Simtjūdžu zābakiem mēs skrienam
Un pāri dziļām jūrām brienam.
Bet kādā brīdi sakam Stop.
Ir šodien Ida vārda diena klāt.
Mums vajag tūlīt nosvinēt.

Vārds Ida tiek dots, kad dzīvi sāki
Katru dienu daudzināts.
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts!

Es došu šo zvaigzni Tev,
Tajā rakstīts Tavs vārds Ida.
Cel to debesīs augstu,
Lai vakaros spoži mirdz!

Ida jau kautri smaida,
Pantiņu no manis gaida.
Tāpēc es ar lielu prieku
Nocitēšu četrrindieku!

Acis tā kā vizbulītes,
Mati tā kā pienenītes.
Deguntiņš kā pīrādziņš -
Tas ir mazais Ida!

Tavs vārds ir smuks,
Tavs vārds ir jauks,
Man prieks par to,
Ka tevi Ida sauc!

Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
Ida vārda dienu svin.