Meteņami pieci dēli, Visi pieci arajiņi; Meteņami piecas meitas, Visas meitas malejiņas.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
No Meteņa līdz Lieldienām nedrīkst par čūskām runāt, jo tad viņas dzeļ cilvēkiem un kustoņiem.KopētDalītiesKartiņa
Meteņam vīzes pinu, Meteņam auklas viju; Lai Lieldiena vazājās Basajām kājiņām.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Lai vasarā ganībās govis neaizklīstu, mazie gani pirms saullēkta ar atslēgu bunti apskrien lopu kūtij apkārt.KopētDalītiesKartiņa
Meteņam putru viru Deviņiem miezišiem: Man deviņi bāleniņi Miežu putras ēdajiņi.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Dietu dietu, saimeniece, Meteniša vakarā, Lai liniši gari auga, Lai telites barojās.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Tik dabūju zīdenīša, Kā Meteņa vakarā; Tik dabūju jaunu meitu, Kā rudeni kulšanā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Strop manu jēriņu, Strop kazleniņu. Es pate stropoju Miesmeša vakaru.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Nāc, māsiņa, ciemoties Metenīša vakarai: Būs pupiņas, būs zirnīši, Būs cūciņas šņukurītis.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Puiši puiši, pelnudienu Braucat maikšķu eglienē, Cērtat koku, kas priekšā, Lagzdu vien necērtate: Lagzdiņaje pulks dēliņi, Visiem kaula kažociņi.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
čužu čužu, važu važu Metenīša vakarā; Kas ne čužu, kas ne važu, Tam neauga gaŗi lini.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metens veda pelnu dienu Ar šķībām ragavām Sasašķieba, sasašķieba, Nosavēla lejiņāTautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ap Meteni slaidi laižu, Lai liniņi gari aug; Ap Lieldienu šūpojos, Lai telītes barojas.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Visu gadu naudu krāju Metenīša vakaram: Es māsiņas vizināšu Metenīša vakarāi.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Kad Vastalāvjos un Lieldienās ir sniegs uz jumtiem, tad nākošā vasarā ir daudz sēņu un ogu.KopētDalītiesKartiņa
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Bēdz projām, Vastalāvi, Ar saviem pīrāgiem! Man atnāca Lieldieniņas Ar baltām oliņam.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metens nāca pār kalniņu, Galvas puse padusē. Kas bijāt saiminieces, Kuŗat guni namiņā!TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Meteņus sauc arī par Budēļa vakaru - pēdējā diena, kad vēl varēja iet ķekatās jeb budēļos, jo budēļi pieder ziemas nodarbēm. Maskošanās mērķis bija atjaunoties un iegūt jaunu spēku, tāpēc gājieni bija skaļi un jautri, budēļi lēkāja, trokšņoja, dziedāja un dancoja. Maskotie tēli mājai un saimei nesa svētību, veselību, aizsardzību un nodrošina auglību, padzina visu slikto un ļauno. Arī budēļu maskas steidzināja pavasara atnākšanu un simbolizēja auglību – uz otru pusi apvilkts kažoks, mice ar zvaniņiem, bet pie jostas starp diviem sīpoliem iekārts burkāns.KopētDalītiesKartiņa
Tillu tillu, Vastalāvi, Cūkas kāja kulītē, Cūkas kāja kulītē, Pīrādziņi azotē; Cik noskrēju no kalniņa, Tik nokodu kumosiņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Meteņa vakarā staigāja budēļi apkārt, pārģērbušies ērmotās drēbēs ar ragiem un ar notraipītiem ģīmjiem. Nekad netrūkst pārģērbta lāčudīdas ar lāci. Pārgrieztā rupjā balsī budēļi saka: "Bu, bu, bu, bu, spriņģ, mani jēriņi, spriņģ kazlēniņi!" Budēļus labprāt pacienāja ar ēdieniem, dzērieniem, pat ar naudu.KopētDalītiesKartiņa
Viza viza kamaniņas Metenīša vakarā; Tā vizēja liniņam Zelta poga galiņā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Vastlāvja dienā jāvizinās ar ragaviņām, jākož cūkas auss un jādzied: “Cik no kalniņa nolaižos, Tik no auss nokožos.”KopētDalītiesKartiņa
Ķēniņš brauc pa jūŗu, Es pa jūŗas malu. Metens brauc par Daugavu, Cūkas auss kamanās.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metenī brauca ciemos. Tā ir vēl viena tradīcija. Bija uzskats, jo garāks brauciens, jo garāki augs lini, garākas būs kaņepes un labāka raža. Tas bija tas brīdis, lai apciemotu sen neredzētus radus, draugus, paziņas un nodibinātu jaunus sakarus. Meteņos viesi varēja ierasties arī bez aicināšanas, tie vienmēr tika laipni sagaidīti un labi pacienāti.KopētDalītiesKartiņa
Atej, atej, man’ māsiņa, Meteniša vakarā; Aizies’ rīt’ pelnu dienu, Manu kūķu paēduse.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Slaidi laidos Metenī, Lai liniņi gaŗi aug; Lieldienā olas viru, Lai telītes barojās.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metenīša vakarā Tāļu braucu pīrāgos; Iedzēruse, līgojos, Lai telītes raibas auga.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metenī ir brīvi ļaunie gari, tāpēc vakarā var sagūstīt lietuvēnu. Sapulcējas visi mājinieki ar važām, pulksteņiem un taisa lielu troksni; viens stāv durvīs ar tukšu maisu, lai lietuvēns bēgot iemet tur lielu bagātību. Kas šai naktī lien maisā, tam lietuvēns dod lielas dāvanas.KopētDalītiesKartiņa
Metens sola saltas dienas, Solās visu sasaldēt. Krausim malku vezumā, Vedisimi meteņam, Lai sakur lielu guni, Lai sasilda pasauliti.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Meteņa dienā vajag pirmos mēslus uz tīrumu vest, tad var visos vējos ar mēsliem strādāt, citādi ziemeļu vējā vesti un ārdīti mēsli ir tikpat kā purvā iegāzti.KopētDalītiesKartiņa
Metens kaktā sukajās, Pelnu dienas gaididams. Ej, meteni, pa durvim, Gaidisim lieldieniņas.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Meteņos daudz ēd un dzer, gatavo arī īpašus ēdienus. Galvenais ēdiens ir grūbu putra ar žāvētu speķi un ceptiem sīpoliem. Dažādos novados to gatavo citādi un arī dažādi sauc: grūdenis, zīdenis, koča, kūķis, ķūķis. Meteņos parasti cep arī pīrāgus.KopētDalītiesKartiņa
Meteņos klāja bagātīgu galdu - kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas. Meteņu ēdienu zīdeni jeb grūdeni gatavoja no žāvētas cūkas galvas, vārot ar grūbām un kartupeļiem. Tika cepta arī Meteņu maize – tītenis, ko gatavoja no rupju kviešu vai miežu mīklas, veidojot plāceni, ko apsmērēja ar grūstām kaņepēm, taukiem un saritināja. Galdu klāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās.KopētDalītiesKartiņa
Ar Meteni noslēdzas ķekatu laiks, tāpēc Meteņos ļaudis devušies masku gājienos no sētas uz sētu, lai vairotu auglību, atbrīvotos no ļaunā, aizsargātu savu saimi no slimībām un nelaimēm, nestu svētību un vēlētu viens otram labu.KopētDalītiesKartiņa
Meteņos un Pelnu dienā sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā neklauvē, jo citādi vējš plosīs ēkas un jumtus.KopētDalītiesKartiņa
Padanco, saimeniece, Metenīša vakarā, Lai danco govis vērši Pavasar tīrumā!TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Dietu dietu, saimenīce, Mārtenīša rītiņā, Lai telītes dietu gāja Pavasaŗa rītiņā!TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Meteņa dienā bērnus bāzuši maisā un svieduši pār sētām, domādami, ka tad tie neaizgulēšoties.KopētDalītiesKartiņa
Meteņu vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit un jāteic: "Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!" Ja cūka atrukst pretī,tad dabūs to gadu precēties.KopētDalītiesKartiņa
Tik dabūju grūdenīša Kā svētkos, Meteņos; Tik dabūju jaunu puišu Kā kāzās, krustabās.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metens kaktā sukājās, Pelnu dienas gaidīdams. Atpakaļ, pelnu diena, Ar visiem kumeļiem!TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Skrien gaŗām, Metenīt, Ar kaņepju plācenīt'! Man atnāca Lieldieniņas Ar baltām oliņām, Ar baltām oliņām, Ar ziedotu plācenīt'.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metenī sunim uz cirvja kāta jādod gaļa un maize. Ja suns pirmo ņēmis maizi, tad bijis gaidāms auglīgs gads un otrādi.KopētDalītiesKartiņa
Meteņos brauca tālu ciemos, jo upes vēl bija aizsalušas. Līdzi ņēma pusi cūkas galvas cienastam. Jaunieši brauca ar ragavām no kalna un kurināja ugunskurus. Meitām bija jāņem līdzi cienasts (izvārītas cūkas kājiņas), ar ko maksāt puišiem par vizināšanu.KopētDalītiesKartiņa
Ja Meteņos kurmju rakumus izbada ar pīlādžu iesmu, uz kura cepta gaļa, tad kurmji nerok.KopētDalītiesKartiņa
Meteņos kamanas ar ragavām bija jāsagatavo kārtībā, jānoņem ilksis un viņu vietā jāpiesien striķis, ar ko tās uzvilkt kalnā, jo laisties gāja katrs, kuram vēl bija spēks kaulos. Ar zirgiem senie latvieši nekad nevizinājās. Laisties bija jāiet, ja gribēja citu gadu garus linus.KopētDalītiesKartiņa
Uz brāļiem, uz brāļiem Metinīša vakarā! Dos man pupas, dos man zirņus, Dos man cūkas smecerīti.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metenī jeb Vatslāvī mājas mātes jau agri no rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas, tā ka lai līdz pusdienai būtu gatavi. Bērni, uz tiem priecādamies, dziedājuši: "Meten, Meten, kur liksi pīrāgu? -Klētie uz laktiņas, krustiņš virso. Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labāku pīrāgus un arī zelta pogas.KopētDalītiesKartiņa
Viena no svarīgākajām tradīcijām Meteņos bija vizināšanās no kalna, vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās, kuram būs garāki lini. Noteikti bija jāveļ arī sniega bumbas un kamoli, lai darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Ticējumi vēsta - jo tālāk no kalna nobrauks, jo garāki lini augs un pašam būs spēks un veselība.KopētDalītiesKartiņa
Ej ar Dievu, Metenīt, Nu mēs tevi pavadām; Nāc atkal citu gadu, Tad mēs tevi saņemsim!TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Meteņa vakaru jeb Vastalāvi (aigavēņus) latvieši svinēja otardienā priekš Pelnu dienas. Līdz pusdienai strādāja darbus, kāds nu kuram pienākas.KopētDalītiesKartiņa
Svētkus svinot, jāsargās ienest no meža žagarus un zarus, citādi vasarā nebūšot glābiņa no tārpiem un kukaiņiem.KopētDalītiesKartiņa
Nāc, māsiņa, cik nākdama, Nāc meteņa vakarā: Pelnu dienu pārtecesi, Plācenišu paēduse.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Meteņus arī uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Meteņos saule vēl ir veļu pusē, tāpēc pirms maltītes bija jāpacienā veļi.KopētDalītiesKartiņa
Tik dabūju grūdenīša Kā Meteņa vakarā; Tik dabūju priecāties Kā rudeni kāziņās.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ziņģu ziņģu, Vastalāju, Cūkas kājas kulītē. Tās būsim apēduši, Brauksim, citas meklēdami.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Audziet man gari, lini, Mirkstiet balti ezerā, Es māsiņas vizinaju Meteniša vakarā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Metens kaktā pliķējās, Kaņepplāceņa gaidīdams. Atnāks mūsu Metenītis Ar kaņepju plācenīti; Atnāks mūsu Lieldieniņa Ar skaistām oliņām.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Veci ļaudis stāstīja, ka Meteņa dienā lietuvēns no istabas augšas metot dāvanas. Kad kāds gribēja lietuvēnu redzēt, tad viens paslēpās istabas augšā ar ūdens spaini un meta bērniem šādus tādus niekus zemē, bet kādam pieaugušam cilvēkam, kas arī atnāca skatīties, uzlēja ūdeni.KopētDalītiesKartiņa
Meteņus uzskata par bērnu svētkiem, tāpēc ir uzskats, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Izplatīta ir konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai tie priecīgi lasa. Ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem, jo arī šis topošais gads ir tādā kā bērna vecumā.KopētDalītiesKartiņa
Metens brauca par Daugavu, Cūkas ausis kulitē. Brauc, meteni, Vidzemē, Dabus’ pilnu kamaniņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ej ar Dievu, metenīti, Ar to savu slokatnīti; Atnāks mūsu lieldieniņa Ar balto piena rausi.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ej projām, metenīt, Ar to miežu plācenīt'; Man atnāks lieldieniņa Ar baltām(i) oliņām.BērniemTautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
