Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.KopētDalītiesKartiņa
Kad pūpoli sāk ziedēt, Tad jāsāk visas bēdas kliedēt, Jo Lieldienas drīz būs klāt, Aiz kalna tās sāk jau māt.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.KopētDalītiesKartiņa
Sēž uz zara pūpolīt’s, Tā kā maziņš mākonīt’s. Maziņš pūkains pūpoliņš- Mugurā tam kažociņš.KopētDalītiesKartiņa
Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols, Vesels kā rutks, lunkans kā žagars, Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, Drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.KopētDalītiesKartiņa
Mīksts un apaļš šis tik smaida. Pūpolītis svētkus gaida. Kadiķītis blakus smej, Saule pāri starus lej.KopētDalītiesKartiņa
Lai Pūpolsvētdiena rit siltā mierā, Un domas līgo pavasara priekā. Balts pūpolītis, pūkains, maigs Tev saka – pavasaris, smaidīt laiks.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolu svētdienā agri no rīta, pirms saulītes lēkšanas, jāper visi cilvēki un kustoņi ar pūpoliem, tad kustoņi un lopi paliekot brangāki, bet cilvēki - skaistāki.KopētDalītiesKartiņa
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest — tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.KopētDalītiesKartiņa
Kad gravās jau pūpoli saulei smaida - Es sapņoju ēzelītis būt, Kas pēdējās svētdienas nastu gaida... Kad gravās jau pūpoli saulei smaida, Kāds sen zināmu gājienu sāk, Lai apsolītā pasaule nāk. Kad gravās jau pūpoli saulei smaida - Es sapņoju ēzelītis būt...KopētDalītiesKartiņa
Kad Pūpolu svētdienā vai Zaļā ceturtdienā noķer kurmi, to apglauda un ar to pašu roku apglauda zirgus stallī, tad tie resni un brangi.KopētDalītiesKartiņa
Pūpoliņi,pūpoliņi, Pavasara paudējiņi, Birzmalītē, Piesaulītē, Viz pa gabalu jau viņi. Apkārt kaili,rudi ciņi, Sausu niedru karodziņi, Bet tiem pāri Grezni,vāri Margo viņi-pūpoliņi. Kas tos daiļi darināja- Baltbalotus, Mīkstmaigotus, Kad vēl sniegam gravā māja? Dienvidī,kad lauskis snauda, Saules meitas vērpa,auda Klusi viņus, Pūpoliņus. Un tos zaros zaros sprauda. Pūpoliņi,pūpoliņi, Ai,cik mīksti,maigi viņi! Gaisa fejas Glauž tur sejas- Tie ir viņu spilventiņi!/V.Plūdonis/KopētDalītiesKartiņa
Balts pūpolītis smaida Un Lielo Dienu gaida. Klāt atkal pavasaris jauns, Kad dzīvība sāk mosties, plaukt.KopētDalītiesKartiņa
Šajā rītā gulēt grēks, Mežā jāmeklē ir spēks. Pūpoliņos spēku rodi, Noper tos, ko neatrodi. Tad pēc nedēļas kā sauktas, Olas krāsainas - būs jauktas!KopētDalītiesKartiņa
Šorīt jāceļas man agri, Pūpolsvētdiena jau klāt. Tevi mīļi un sirsnīgi Jānoper ir, vecomāt.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolu svētdienas rītā jākuļas ar pūpoliem, lai augtu apaļš kā pūpols, lai veselība ietu iekšā un slimība ārā un lai augtu mīksti zirņi, kādēļ arī zirņi jāvāra un jāēd.KopētDalītiesKartiņa
Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!KopētDalītiesKartiņa
Saules staru zeltainās rīkstes Palu steidzīgos ūdeņus per, Krastos pūpolu mākoņi mīksti Dzelmē savus atspulgus ber.KopētDalītiesKartiņa
Labi, ja Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.KopētDalītiesKartiņa
Lai kūtī mušas neaugtu, tad Pūpolsvētdienas, Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules jānoslauka kūts griesti.KopētDalītiesKartiņa
Kad pūpols acis bola, Kā skumja, balta ola, Tad zaķis nāk ar otu, Lai olas nokrāsotu.KopētDalītiesKartiņa
Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.KopētDalītiesKartiņa
Balts pūpolītis smaida Un Lielo Dienu gaida. Klāt atkal pavasaris jauns, Kad dzīvība sāk mosties, plaukt. Lai Pūpolsvētdiena rit siltā mierā, Un domas līgo pavasara priekā. Balts pūpolītis, pūkains, maigs Tev saka – pavasaris, smaidīt laiks.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam brīv citus izpērt pūpoliem, pie kam runā: "Ne es peru, pūpols per!KopētDalītiesKartiņa
Jau pūpoli mežu ielokā zied, Un vizbulītes ēnā smaida. Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied, Un siltus sveicienus Tev sūta.KopētDalītiesKartiņa
Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.KopētDalītiesKartiņa
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolīt, pūpolīt- Pirmais pavasara vēstnesīt, Tavs pelēkais kažoks Tik biezs un maigs. Tādēļ tevi nebaida Saltais ziemas laiks. Bet, kad saule zemi Mīlestībā sildīt nāk, Tavs kažoks dzeltenā Krāsā krāsoties sāk. Un pats kā saule Savus starus izstaro, Bites ar nektāru pabaro. Nu - tava diena- Katrā mājā tu godā celts, Lai pāri nedienām Liesmotu saules zelts.KopētDalītiesKartiņa
Pūpolu svētdienā,saulītes staros, Pūpolu kokā sēž pūpoli baros. Pūkās tiem rasas pērlītes mirdz, Lai šajā dienā Tev priecīga sirds!KopētDalītiesKartiņa
Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelni vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.KopētDalītiesKartiņa
Pūpola maigumā izplaucēt dienu, Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu, Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu, Kurā nav sāpju, kurā nav naida, Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam, Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā, Pūpola maigumā, pūpola laimē, Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!KopētDalītiesKartiņa
Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie esot jāiet lauzt Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.KopētDalītiesKartiņa
Tam varavīksnes krāsas, Viņš krāso baltas māsas. Un smaida baltā ola, To zaķis krāsot sola.KopētDalītiesKartiņa
Ganiņiem šajā rītā pirms saullēkta saules jānomazgājas tekošā strautiņā, lai visu vasaru ganos nenāktu miegs.KopētDalītiesKartiņa
Pūpola maigumā izplaucēt dienu , Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu . Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu , Kurā nav sāpju , Kurā nav naida . Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam , Izbaudīt dienu , Lai atplauksti laimē. Pūpola maigumā , Pūpola laimē. Saulīte balta , kad skatās Tev vaigā.../I.Tora/KopētDalītiesKartiņa
Pūpolu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus tad vēlāk sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi neēstu.KopētDalītiesKartiņa
Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta, — tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.KopētDalītiesKartiņa
Minētā svētdienā vajagot nogriezt sev nagus. Ja vēlāk tanī gadā gadoties redzēt ko nelabu, un nobīties, tad tikai jāpaskatās uz nagiem, un nekas nekaitēs.KopētDalītiesKartiņa
Bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas — visu gadu būs lāča miegs.KopētDalītiesKartiņa
Zaķim šodien botas kājās, Iegriežas viņš visās mājās. Dala pūpolus un olas, Lai ir galvā labas domas.SmieklīgiKopētDalītiesKartiņa
