Kad Jura dienā saimnieks nošauj žagatu un pakar to zirgu stallī, tad zirgiem spalva ļoti gluda un spīd.KopētDalītiesKartiņa
Jurģa dienā nevajaga daudz par vilkiem runāt, citādi tie vasaru nākot jērus zagt.KopētDalītiesKartiņa
Jeusenš zirga nùjódeja, Pìguļnìku makládams. Vai, Jeuseņ, nazinov, Kur vacais guņkureitsTautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņam gaili kavu Deviņiem cekuliem, Lai aug man govis, vērši Deviņàm kārtiņàm.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņam gaili kāvu Pavasara rītiņā: Māsai spārni, brāļiem kājas, Ūsiņam viducītis.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Viena no Ūsiņa tradīcijām ir lielo puišu skrējiens ar rumulēšanos (ūdens laistīšanos) beigās. Šī skrējiena rituālais uzdevums bijas "dabūt Sauli augšā".KopētDalītiesKartiņa
Ūdens laistīšana ir ļoti svarīga darbība labklājības nodrošināšanai. Runā tā, ka būs tik daudz piena, cik ūdens izlīst. Rumulējas arī tādēļ, lai gani negulētu un lopi neslimotu.KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš jāja labu zirgu, Ir man lika labu jāt; Skauģišam neteceja Pa pavadas galiņam.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek.KopētDalītiesKartiņa
Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats Saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs. Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnīgi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā, kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neieturētas, ierodas kāds svešinieks.KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņam zirgi zviedza, Man jājot pieguļā; Māršavai govis māva, Man ganôs izdzenot.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Arī šodien, ja kāds domā pārvākties uz jaunu dzīvesvietu, nereti saka - būs jurģi jeb jurģošanās. Kāpēc Jurģu jeb ŪSiņu dienu saista ar jaunas mājvietas izvēli? Senajiem latviešiem Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai – jurģošanās. Jurģošanās ieviesta 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Jurģošanās jeb pārcelšanās netiek attēlota tautasdziesmās, taču dažādos ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem, ir daudz variāciju.KopētDalītiesKartiņa
Jurģa dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir atribūts zīlēšanai, lai uzzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā. Olas vārot, tās apzīmē ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš stāvu slaistijàs Mana staļļa pakaļā. Nāc, Ūsiņ, stallitie, Baro manus kumeliņus.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš zirgu nojādīja, Pieguļnieku meklēdams; Gudri bija pieguļnieki, Neguļ ceļa maliņā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jurģa dienā, ja kāds cilvēks iet uz citu dzīves vietu, un ja viņš grib savam bijušajam saimniekam atriebties, tad viņam jāiesviež pāris siļķu maizes krāsnī un krāsns slota jāiesviež dīķī, tad viņa bijušam saimniekam vienmēr būs ienaids mājās.KopētDalītiesKartiņa
Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.KopētDalītiesKartiņa
Ūsens stāvu slaistijàs Muna staļļa galiņā. Ai, Ūsiņ, vecais tēvs, Jāsam abi pieguļā; Es guntiņas kūrejiņš, Tu zirdziņu ganitajs.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi. Es tev lūdzu, Ūsiņ brāl, Dod man pāri ceļa zirgu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.KopētDalītiesKartiņa
Jurģa diena bijusi lopu, sevišķi zirgu, svētdiena. Tad zirgus labāki barojuši, ar tiem nestrādājuši. Tad vārījuši arī olas, kuras devuši ganiem un pieguļniekiem. Baznīcā likuši upurus, lai zirgi būtu veseli. Tai dienā jājuši pirmo reiz pieguļā, lai arī dažu gadu vēl nebijis zāles. Tāpat tai dienā rumelējuši ganus un pieguļniekus. Jura dienā svētījuši baznīcā maizi, ko devuši slimiem lopiem un arī cilvēkiem.KopētDalītiesKartiņa
Ūsīšam, tētiņam, Zyrgu kūpt gribējuos: Dīnu nesja auzu sīku, Nakti soldonu yudini.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš jāja pieguļā, Zaglis ceļa maliņā. Ūsiņam augsti zirgi, Zagļam augstas karatavas.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņam gaili kāvu Pašā svētku rītiņā, Lai tas man zirgus gana Šo gaŗo vasariņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņa dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.KopētDalītiesKartiņa
Jāpiemin, ka Jurģi jeb Ūsiņi mūsu senčiem ir bijuši īpaši ar to, ka Jurģos kalpi varēja izbeigt līgumus ar esošajiem saimniekiem un meklēt kādu citu saimnieku, kam kalpot. 19. gadsimtā, atceļot dzimtbūšanu, Jurģi latviešu kultūrā kļuva par termiņu, kad izbeidzas līgumi. Arī ar šo pārbraukšanu jeb Jurģiem ir saistīti vairāki ticējumi. Piemēram, ja Jurģi iekrita sestdienā, ticēja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana.KopētDalītiesKartiņa
Kur tu iesi, ziergu Jurģi, Pilla sauja iemauktiņ(u)? Tam puišam ziergu došu, Kam nav tēva devējiņ'.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
No Ūsiņa zirgu pirku, Ne no sava bāleliņa; Ūsiņam pilns stallits Pārdodamu kumeliņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jeuseņš jója lobu zirgu, Mani lika lobu jót; Dúd', Dìveņ, lobu jót Par Jeuseņa likumiņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jurģīšam jostu aužu Deviņiem dzīpariem, Lai tas manas aitas gana Šādu gaŗu vasariņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Pa kalniņu Ūsiņš jāj Ar akmeņa kumeliņu; Ei, Ūsiņ, labais vīrs, Jāj ar mani pieguļā!TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Par kalniņu Ūsiņš jāja Ar akmiņa kumeliņu; Tas atnesa kokiem lapas, Zemei zaļu āboliņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jurišam gaili kavu Deviņiemi nadziņiem, Lai tas manus zirgus gana Šādu garu vasariņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ejot ganos, daudz dziedāja dažādas dziesmas. Sevišķi par ganu dziesmām skaitīja gavilēšanu un lelošanu. Bij daudz dažādu dziesmu, ar ko gani savā starpā sasaucās. Gavilēšana atšķiras ar to, kad divrindes beigās, dažreiz arī vidū, beidzamo skaņu ļoti gari izvilka, līdz pietrūka elpa, pēc tam balsij lūstot, skaļi ūvināja augstajā balss reģistrā, lai atbalss skaļi atskanētu – sadzirdētu citi gani. Arī dažādu stabuļu izmantošana ganos ir ļoti svarīga.KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu u.t.t. un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem), ko mieloties.KopētDalītiesKartiņa
Kad sanāk Jura dienā jauna saime, tad jādod biezie kāposti ēst, jo tad ilgi dzīvos.KopētDalītiesKartiņa
Ai, Jurģiti, Miķeliti, Baro labus kumeliņus! Vaj es miju, vaj pārdevu, Tevis saucu līkaupôs.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ai Jurģīti, Miķelīti, Baro labus kumeliņus! Vai es miju, vai pārdevu, Tevis saucu līkaupos.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Tuli tuli iz pīguļi, Da tam Svātam Juram! Svātais Jurs, zyrgu gons, Lai tī zyrgi tukli pukli, Dreiži skaisti kai uobuli.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš stāv sētmalā, Gaid', lai lūdz istabā. Nāc, Ūsiņ, istabā, Sēdies galda galiņā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūzainīti, biksainīti, Ar ko tevi mielosim? Samalsim trīs auziņas, Cepsim plānu plācenīti.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece deva arī ganam tik daudz olu, cik govju. Gani Ūsiņu dienā olas met pār govju mugurām, lai govis būtu apaļas kā olas visu vasaru. Ja Ūsiņu rītā rasa zālē, tad govis dos daudz piena. Dzenot govis ārā, kūts paslieksnē jāieliek duncis, lai govis cita citu nebadītu.KopētDalītiesKartiņa
Lai lopiem Jurģos jaunā vietā neķertos nekāds ļaunums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vietas kūtī pa visiem kaktiem.KopētDalītiesKartiņa
Devu, devu Ūsiņam, Ko es biju solījusi: Melnu gaili, sarkanseksti, Ar visiem nadziņiem.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņam pasateicu I dzirdoti, nedzirdot: Visas ciema zeltenites Manôs zirgôs raudzijàs.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena laiks.KopētDalītiesKartiņa
Ūsens stāvu slaistījās Muna staļļa galiņā. Ai Ūsiņ, vecais tēvs, Jāsam abi pieguļā: Es guntiņas kūrējiņš, Tu zirdziņu ganītājs.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš jāja pieguļā Ar bēro kumeliņu; Meitas līdzi taisījās Ūsiņam guni kurt.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņam, kā arī citām dievībām, senais latvietis veica ziedojumus, ko nolika noteiktās upurēšanai paredzētās vietās birzīs, pie lieliem akmeņiem vai kokiem, vai arī kādā noteiktā vietā dārza stūrī. Visbiežāk upurdzīvnieks bija melns gailis, ko nokāva saimnieks, lai viņam padotos zirgi, vai melna vista, ko saimniece ziedo Ūsiņam, lai viņas govis padotos. Pavasaris ir laiks, kad pēc ziemas nepieciešama laba vitamīnu, spēka deva. Asinīs ir dzīvības spēks. Tāpēc asinis tika ziedotas Ūsiņam (gada otrajā pusē arī Mārtiņam). Ticējumos atrodamas norādes, ka ja cilvēks bija vājš, tad viņam deva dzert ar pienu sajauktas asinis. Mūsdienās var asinis aizstāt ar sarkanu dzīparu, tomēr saglabājot un ieliekot veicamajā rituālā jēgu.KopētDalītiesKartiņa
Lai izdzītu prusakus, tad vajaga Jurģa dienā paņemt pātagu, pērt visus kaktus un sacīt: "Citiem jurģi, jums arī jurģi!"KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņam gaili kāvu Dzeltenām kājiņām, Lai manam kumeļam Palīdzēja dubļu brist.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja.KopētDalītiesKartiņa
Jurģišam jostu jožu Pašā Jurģu vakarā, Lai tas manas govis gana Šo garo vasariņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.KopētDalītiesKartiņa
Jurģa dienā nedrīkst nekā ar zirgiem strādāt, pat braukt var tikai uz baznīcu. Ja tai dienā strādā ar zirgiem, tad tie paliek nespēcīgi un slimi.KopētDalītiesKartiņa
Vakarā pēc rumulēšanās sākās mielasts, kur ēda kautos putnus, olas, plāceņus, bietes, burkānus, kāļus. Arī sviestu, pienu un Ūsiņa alu lika galdā. Ja šajā dienā uz galda ir gaļa, tad tā būs visu gadu. Pēc vakariņām pirmo reizi šajā gadā ne tikai puiši, bet arī vecie ļaudis devās pieguļā. Saimniece viņiem līdzi deva novārītas olas. Viena ola bija jāmet kārklā, priekš tam lai zirgi labi barotos. Ozola dobumā ielikta ola deva zirgiem spēku un izturību.KopētDalītiesKartiņa
Laižot pirmo reizi ganos govis, katram pavadītājam iedod dzijas šķipsnu. Mājās nākot, dzijas sasien un satin kamolā. Gans kamoliņu satin un noliek kūtī zem siles, tad visu vasaru lopi turas kopā. Šeit ir simboliskā nozīme: dzijas pavediens ir dzīvības pavediens. Pirmo reizi ganos dzenot saimniece nodrošinājās pret vilkiem un citām nelaimēm. Viņa pie sevis paklusām riebj, ar sausu eglīti slaukot: Liela, gara, sausa egle Pār celiņu nolūzuse. Lai tik garš vilka ceļš Kā šis egles augumiņš, Lai sakalst vilkam zobi Kā sausie egles zari. Kā redzams, tad Ūsiņa dienas paražas un visi maģiskie aizsardzības paņēmieni saistās ar lopu labklājību. Sasiet, aizslēgt, nostādināt vai citādi apturēt ļaunumu – šīm darbībām tiek piešķirts maģisks saturs.KopētDalītiesKartiņa
Paldievs, zirgu Ūsiniti, Par kumeļu barošanu! Vaj izvedu, vaj aizjūdzu, Noturèti nevareju.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jeuseņš juoja lobu zirgu, Mani lika lobu juot; Dūd', Dīveņ, lobu juot Par Jeuseņa likumiņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš dara alutiņu Kumeliņa pēdiņā; Es tecēju alu dzert, Viņš ar kausu mugurā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jura dienā un Lielā piektdienā cits zemnieks kauj gaili un, asinis iztecinājis, ierok zemē. Tad ar zirgiem un lopiem labi laimējoties, bet kaimiņa zirgiem un lopiem tas būšot par sliktu.KopētDalītiesKartiņa
Jura dienā bija ierasts mainīt dzīvesvietu. Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi sekmētos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām. Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas.KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņu dienā jāietur maltīte ar cietām olām, gaļu un alu, lai lopiem visu nākamo gadu labi klātos.KopētDalītiesKartiņa
Ļaudīm lieli brīnumiņi Par Ūsiņa kumeļiem: Pieci zirgi, divi ķēves, Septiņsimtu kumeliņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jurīts jāja Ģurģu nakti Sirmu, bēru kumeliņu, Lai aug lava(?) vasariņa, Kumeliņiem barībiņa.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ja Jurģis piektdienā, nelaimīgs gads, ja pirmdienā vai piektdienā - nelaimīga vasara. Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst velēties - traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā - mājas degs.KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņš jāja pār kalniņu, Bišu tropi padusē; Ei, Ūsiņ, labais vīr, Nāc manāi dārziņā, Nāc manāi dārziņā Bišu tropus aplūkot.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ej, Ūsiņ, labais vīrs, Baro manus kumeliņus; Sukadams, barodams, Sēsties siles galiņā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Ja Jurģos pārceļoties uz citu vietu, pārskrien čūska par ceļu, tad tur labi neies.KopētDalītiesKartiņa
Grieta auda, Grieta meta Margrietai villainīti; Jurīšam, brālīšam, Ūsiņš loka kumeliņu.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Tradicionāli Jurģa dienas ugunskurs bija kurts Saules ritu ugunskura vietā. Tas bija tas brīdis, kad Ūsiņa dienas svinībās vīri un sievas apvienojas kopējai rīcībai un darbībai. Ar pateicību par esošo un skaidru formulējumu, ko grib nākamajā rita posmā. Enerģijas apmaiņai, protams, tika gādāts zieds: medus, ūdens, graudi, pašcepta maizīte. Bet uz cita ugunskura bija pagatavots rituālais Ūsiņa dienas ēdiens pentāgs vai pantāgs – tajā ietilpa produkti, kas no pērnas ražas vēl saglabājušies, – dārzeņi, putraimi, olas un jaunie zaļumi. Gaļas ap to laiku krājumos vairs nebija, tāpēc pantāgs bija gandrīz veģetārs. Raksturīgi, ka vīri taisa savu, sievas – savējo pantāgu.KopētDalītiesKartiņa
Ai, Jurģiti, Ūseniti, Baro sirmus kumeliņus; Sukadams, barodams, Sēsties siles galiņā.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Jurģits jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Es teceju vārtu vērt, Man iedeva devito.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
Starp vecu un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.KopētDalītiesKartiņa
Ejot Jurģos uz jaunu dzīves vietu, nevienam nevajag ardievas sacīt, tad jaunā dzīves vietā ies labi.KopētDalītiesKartiņa
Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.KopētDalītiesKartiņa
Jura dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.KopētDalītiesKartiņa
Ūsiņā, Mārtiņā, Saldu daru alutiņu: Mārtiņš miežus audzināja, Ūsiņš labus kumeliņus.TautasdziesmasKopētDalītiesKartiņa
