Ja gribas uzzināt precinieku, agri no rīta Vasarsvētkos upes ūdenī jāmet sudraba vai vara monēta, neatskatoties jāiet atpakaļ mājās un jāliekas atkal gulēt. Kurš sapnī naudu no avota izņem, tas būs precinieks;KopētDalītiesKartiņa
Vasarsvētkos puķes un meijas jāliek pie katras gultas - veselībai, labklājībai un labai saimniekošanai.KopētDalītiesKartiņa
Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajag aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot, nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā, jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no avota izņems, tas arī licēju apprecēs.KopētDalītiesKartiņa
Trīs reiziņas pa gadiņu Savas govis appuškoju: Vasarsvētkos, Jāņu rītā, Pirmo reizi pusdienā.DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.KopētDalītiesKartiņa
Skaņu miņa ēstu tautai, Tautas dēliem, tautas meitām, Paliek sirdī noglabāta. Nu tie saprot birzes šalku, Upes čalu, putnu dziesmas, Visas lej tiem sirdī drosmi. Liekas vēl: pats Vanemuine Staigātu starp dziedātājiem, Dziesmu liesmas kurinādams. Vasarsvētki, ziedu svētki, Dziesmu laiki, līksmes laiki - Visi lauki gavilēja: Tauta atkal kopā lasās, Nāk no tāliem zemes galiem, Nāk no vakariem un rītiem. Viņu starpā Vanemuine, Dziesmu liesmas kurinādams, Staigā neredzamu gaitu. Tūkstošiem tur dziedātāju Aizkustinās tautas sirdis, Tāli skanot tautas dziesmām. - Dziesma dziesmu sveicināja, Pāri robežām un tālēm Ēstu tautas dziedātājus./Rainis/DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Drīz upēm skaidru ledu acīs liks. Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs. Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs Bez gulbjiem un bez sniega debesīs.DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Vasaras lapotnē zaļā Ziedu pilns sakustas zars, Saistīts, bet dievišķā vaļā Mūžību sveicina gars. Ceriņi, zāle un puķes Apstājas brīnumā augt, Sāk kad, pār dvēselēm zvanot, Zeltaina mūžība plaukt./A.Eglītis/DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Trīs ceturtdienas priekš Vasaras svētkiem nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību.KopētDalītiesKartiņa
Vasarsvētki senāk katoļiem bijuši lieli svētki, kurus svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī burvji un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku rītā govis nedzinuši ganos, jo bez rasas apburtā zāle vairs nebijusi kaitīga. Vasaras svētkos pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm. Gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.KopētDalītiesKartiņa
Atausis ir priecīgs rīts Balta, balta saule spīd, Katrā sirdī prieks lai līst Vasarsvētku dienā. Svētais Gars pār mums ir nācis Visus ļaudis svētīt sācis. Šalciet birztalas un druvas, Jo ir Vasarsvētku laiks./R.Skujiņa/DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to apkārt ar maizes kulēm un ugunīm un tad iedur tur ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert. Pantogs tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti.KopētDalītiesKartiņa
Vasarsvētki Mirkļi nosirmo ātri. Nesatvert, nenotvert. Gaist kā ievziedu spārni Smaržīgā vējā. Pļavās pieneņu saules Viena pēc otras riet. Baltā saulrietā stāvam, Baltā nolemtībā. Drīz jasmīni piesnigs Smaržīgu sniegu. Pa saldam brīdim Tiks ikvienam. Mirkļi nosirmo ātri. Aiziet pa ziedlapu laipu. Vasarsvētki ver vārtus Kaismīgai vasarai./G.Salna/DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Vasarsvētku naktī Kā iemidzināt taisās Naktsvēja vieglās šūpas? Es dzirdu – ziedi raisās Un kvēl kā mīlā lūpas. Un jūrai krūtīs ceļas Jau dziļi dzelmē puksti, Un viļņi krastā veļas Un šalcot krastā šķeļas Kā mīlestības čuksti. Šai naktī gaiss zem tropas Pilns jaunas dzīves šūnām. Kaut varētu es dusēt Uz zemes ziedu dūnām! Kaut varētu es dusēt Zem vēsās debess kopas, Zem zvaigžņu smiltiņām!/Ziemeļnieks/DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Vasarsvētku pirmo rītu Es par grēku nebēdāju: Maisā bāzu mūsu puišus Un ar ādas siksnu gāzu.DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Saulaino pieneņu smaids Vārtus vasarai ver - Vasariņ, nāc! Esi pasaulē gaidīta - ļoti, Mazo saulīšu mūžs tik īss, Steidz savu tās dzīvotprieku - Cilvēkiem dāvināt. Balto izpletnīšu eskadroni, Debesīs aizpūkos drīz - Lielo māsu - Saulīti, Māsas mazākās apciemot steigs. Vējš atvadu atnesīs vārdus: - neskumstiet! gaidiet- Mēs būsim vēl ... Priecīgus Vasarsvētkus!DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Vasarsvētkos Dievs izņem no ūdens otru aukstuma akmeni, jo pirmo jau ir izņēmis Lieldienās.KopētDalītiesKartiņa
Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.KopētDalītiesKartiņa
Vasaras svētku naktī sanāk vienas biedrības jeb viena ciema saimnieki, kuriem ir kopu ganība, ar visiem saviem vīriešiem kopā pieguļā, vedot līdz visus zirgus. Viņi nes kulēs līdz arī alu, brandavīnu, gaļu, olas, sieru, pienu un citas ēdamas lietas. Visus zirgus sadzen kopā un tad saimnieki ņem uguns pagali rokā un skrien ap zirgiem, nesdami kules, kur tās ēdamās lietas. Ap zirgiem apskrējuši, sāk vārīt pantogu. Tad izdur ar mietu ugunskurā caurumu, ieliek tur Pieguļas mātei vienu olu un pēc tam arī drusku no citām ēdamām lietām. Kad tas izdarīts, tad sakur tur lielu uguni virsū. Tad tik sāk ēst paši pieguļnieki. Nākošā rītā uzsilda atkal pantoga atliekas, bet tās ēd tikai bez maizes. Tas sargā zirgus no slimībām, vilkiem un citām nelaimēm. Kurš saimnieks to nedara, tam neklājas ar zirgiem labi.KopētDalītiesKartiņa
Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.KopētDalītiesKartiņa
Dievs lai līdz, Dievs lai līdz Vasarsvētkus sagaidīt, Tad stāvēšu ar tautieti Pliku gālu baznīcei.DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
Brīnumu vara Vai nav mums vairs brīnumu tagadnē? Vai senatnes vara jau lauzta? Un viss, kas noticis pagātnē, Ir teika tik, sapņu austa? Nē! — Spēcīgs arī vēl tagad tas gars, Kas no akmeņiem maizi spēj radīt. Un spožs viņš kā Jahves liesmu stars Spēj tautas caur tuksnešiem vadīt. Un aizbirusi tā vieta nav vēl, Kur citkārt bij Jēkaba aka: Tā krūtīs ir sirds, kurai citu žēl Un kas gurušus, tvīkušus slaka. Un cilvēcei radies jauns pareģons To glābt no verdzības lāsta, Un āmuru klaudziens un mašīnu jons Par viņa gudrībām stāsta. Un vasarsvētki mums uzausīs, Kas nākotnē redzas jau tāli, Tad uguns mēles pār galvām mums līs Un mēs sveiksim cits citu kā brāļi./Aspazija/DzejoļiKopētDalītiesKartiņa
