Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā No sniega laukiem rīta klusumā, Ir tā kā Dieva miers tu augstībā, Kur, baltos spārnus klusi saglauduši, Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši. Uz ceļiem eņģeļi Kā sniega mākoņi./Kārlis Skalbe/KopētDalītiesKartiņa
Ziema, ziema! Baltā māmuliņa! Klusi, klusi atbraukusi Šurp pa nakti viņa. Klau, kā laukā Bērni jautri klaigā Slidinoties, vizinoties, Purpursārti vaigā! E kur, re kur Lasās zēnu bari: Pulkos stājas, rokām mājas - Sāksies lielie kari. Māmiņ! Māmiņ! Manu cepurīti! Es ar līdzi skriešu Tur, kur visi citi!/Vilis Plūdonis/DziesmasKopētDalītiesKartiņa
Sniegmātes maisam vīle ira, Sniega pārsliņas bira, bira. Sniegmāte ķēra, Pārslas bēra Atpakaļ maisā, – Visas visapkārt izķēra gaisā. Ķer! Ķer! Ķer! Ķer! Ber! Ber! Ber! Ber!BērniemKopētDalītiesKartiņa
Nāk ziema saltajā gadskārtā Sniegbalti mirdzošā uzvalkā Man ziema patīk, man viņa laba Vai tiešām tik barga ir viņas daba? Gan sniegi snieg un putina, Gan sals aiz ausīm plucina, Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri Vai paļājot nedarat tai pāri? Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks Braukt ragutiņām jo lielāks prieks Kā puteņu putenīšus tā kaisa Kā bērniem sudraba taciņas taisa Nē, mīļā ziema, es neļaušu, Ka tevi par bargu kāds pataisa. Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida./Rainis/BērniemKopētDalītiesKartiņa
Balti var nosnigt pār zemi sniegs, Rāmi var pieskarties laimes mirklis, ierausties klēpī kā kaķēns- prieks,- Gaismu, ja šodien Tev dāvinās sirdis, Izsējot siltāko sauli no sevis, Tikai tad Tevī viss un ikviens Atnāks vēlreiz un projām vairs neies.SkaistiKopētDalītiesKartiņa
Lai tādas ziemas nav, Kas laimi sniegiem klāj. Lai tādu gadu nav, Kas gaismu neatstāj!ĪsiKopētDalītiesKartiņa
Sals alkst tevi noglāstīt, Kaut nedaudz mīļuma izrādīt. Ir viņa laiks un tas būs īss, Viņš vēlas sevi parādīt.Vai vēl kāds kokus izdaiļot tā māk? Un krakšķināt, kad ezers aizsalt sāk? Putniem liek tas pulcēties Un ar sārtām pīlādžogām mieloties.Kad rīts ir jauns un kristāltīrs, Tavi pleci nezināmā dejā trīc. Lai acis izkūst leduspuķu līksmē, Un elpas dūmi gaisā patiesību zīmē.SkaistiKopētDalītiesKartiņa
Baltā, mīkstā kažociņā Ziema eglēm tērpties liek. Zaķēns apsēžas uz ciņa - Arī viņam pūka tiek. Ziema, ziema, sūti sniegu, Lai uz zariem sarma zied. Sargā meža balto miegu, Bērniem ļauj ar slēpēm skriet!/Jāzeps Osmanis/BērniemKopētDalītiesKartiņa
Ir ziemas diena. Gaiss tik savāds. Ik zarā baltas sveces mirdz. Un gaisma pludo tālās pļavās, Un lielus svētkus gaida sirds.BērniemĪsiKopētDalītiesKartiņa
Sniegputenis sniegu nes, Viņam daudz vēl jāsanes. Ziemcietīši gaida segas, Gaida katrs jumts un dzega. Kad būs āres silti segtas, Svētku eglēs sveces degtas, Ziemas svētku godi būs, Svētku Brīnums svētīs mūs./I.Bērza/BērniemSkaistiKopētDalītiesKartiņa
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, Un, maigi dziedot, pulksten's skan; Mirdz šur tur ciemos ugunis, Un sirds tā laimīgi pukst man. Man ir, it kā kad paceltos Gars augstumos, kur debess telts Ir pulcējusi eņģeļus, Kur āres spīd kā spožais zelts. Es saprotu, es sajūtu, Ka šeit uz zemes spodrība – Tas augstākais, ko mums var dot, Un skaidram būt ir godība. Ai, māmiņa, cik laba tu, Tu mani baltu mazgāji, No acīm skūpstot asaras, Man svētku drānas uztērpi. Ai, māmiņa, vai mūžīgi Es varēšu tāds skaidr(i)s būt, Jeb vai būs likten's nolēmis Man citādam virs zemes kļūt? Balts sniedziņš snieg uz skujiņam, Un, maigi dziedot, pulksten's skan; Mirdz šur tur ciemos ugunis, Un sirds pukst aplaimota man./J.Poruks/BērniemSkaistiKopētDalītiesKartiņa
Kā sniegi kalnu galotnēs Lai mūžam balti būtu mēs. Pirms saules jau tie iedegas Un sārtā zelta blāzmojas. Kad lejas smaga krēsla klāj, Vēl viņi kvēlot nenostāj. Kaut bieži viņi dienvidos Gaist zili baltos debešos, Drīz tomēr miglas atstās tos Un viņi sauli atstaros. Kā sniegi kalnu galotnēs Lai mūžam balti būtu mēs./J. Jaunsudrabiņš/BērniemSkaistiKopētDalītiesKartiņa
Sirds tik viegla, laimes māta, Viss kā zilā miglā tīts – Zeme baltām pārslām klāta, Ataust mirdzošs sniega rīts. Bijīgs katrā solī stājos, Apkārt lauks, tik balts un kluss, Bērna dienām sarunājos, Sveicot tālos apvāršņus. Lai tie teic, cik sniega rītu Manam mūžam pāri slīd. Katru dienu aizvadītu Vēlas sirds vēl ieraudzīt!/Augusts Brocis/NopietniKopētDalītiesKartiņa
Gribas, lai baltā pasaulē balti sniegi snieg, Un pa baltiem lielceļiem balti cilvēki iet. Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst. Un, lai baltās darbdienās balti svētki ir./I.Ziedonis/BērniemSkaistiKopētDalītiesKartiņa
Visskaistākā laikam ir ziema, Kad uzsnidzis sidrabains sniegs, Visskaistākā laikam ir diena, Kad Tevi neatstāj prieks!BērniemSkaistiKopētDalītiesKartiņa
Šeit griežas ziemas sniegpārslas Ir auksts un auksts. Ilgu, ilgu laiku gludinot ledu, Galu galā ziema ir draugs ar salu. Bet līdz pavasarim ziema nogurst Un tas pārstās sasalt Un ļaunais aukstums atkāpsies Sniega vietā būs peļķes. Un tad caur šīm peļķēm, Noteikti ļoti vajadzīgs Drosmīgie kuģos Papīra laivas!/N. Zubareva/NedzirdētiKopētDalītiesKartiņa
Tas ir tas, cik daudz sniega nokrita Kas visu zemi klāja ar paklāju? Un koki, tāpat kā pasakainā svētlaimē, Kurināms no cietā sudraba ... Es eju šajā pasakainajā rītā Un visapkārt ir balts mežs, balts mežs ... Kas ietina dzīvi šajā pasakā, Parādot tik daudz ziemas brīnumu? Visi krūmi ir tērpti mežģīnēs ... Un kažokāda ir pūkaina uz priedēm, Un bērni apbrīno pasaku Ļaujiet smiekliem zvanīt ar pārplūdēm.NedzirdētiKopētDalītiesKartiņa
Šai ziemas saltajā rītā Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt, Kuras šonakt sniegotā pļavā, Tik silti smaidīja. Pēc mirkļa jau plaukstās bija Pļavas puķes vienkāršās, Debess sūtītās. Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu , Un sirsniņu saulīte sildītu.DraudzeneiSievieteiMīļiKopētDalītiesKartiņa
