Slavenakā tradīcija latviešiem Ziemassvētkos bija budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Kad cilvēki pārģērbās dažādās maskās un gaja pie kaimiņiem.KopētDalītiesKartiņa
Jebkuros Ziemassvētkos bija obligāts pirts rituāls, kas sagatavo gaismas uzvarai pār tumsu. Parasti pirti kurināja vienu dienu pirms Saulgrieziem vai to dienas rītā. Pirts bija ne tikai mazgāšanās rituāls, bet arī simboliska attīrīšanās no visa sliktā, kas gada laikā sakrājās.KopētDalītiesKartiņa
Senie latvieši vienmēr Ziemassvētkos ir dziedājuši dziesmas un gājuši rotaļās. Bija ar īpaša rotaļa, kur mēness ķer sauli, vai vilks kazu, kas atspoguļo gaismas cīņu ar tumsu.KopētDalītiesKartiņa
Adventes kalendārs jau no 1900.gada kļuva par nopietnu Ziemassvētku tradīciju. Agrāk tie bija nelieli pārsteigumi sakārti eglē, ko katru dienu vēra vaļā. Šodien pārdodas jau gatavi adventes kalendāri, gan ar konfektēm, gan skaistumkopšanas lietām, un citi tā veidi.KopētDalītiesKartiņa
Jau izsenis Ziemassvētku vakarā tika zīlēts un mēģināts pareģot nākotni. Tas bija sava veida veids, kācīnīties ar ļaunajiem gariem un piesaistīt sev veiksmi. Īpaši daudz zīlēja neprecētās jaunietes, kuras gribēja noskaidrot sava izredzētā vārdu. Nākamo vīru mēģināja ieraudzīt, atmuguriski ejot pie krāsns un caur kājstarpi raugoties uz to.KopētDalītiesKartiņa
