Meteņu tradīcijas un tautasdziesmas
Meteņi ir vieni no unikālajiem senlatviešu svētkiem, kuru tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām un nav būtiski mainījušās vai sajaukušās ar citiem Rietumu kultūras svētkiem. Lai gan šie svētki netiek svinēti tik plaši kā Jāņi vai Ziemassvētki un liela daļa cilvēki nespēj precīzi pateikt, kad ir meteņi, ikviens latvietis apmēram saprot, kas ir meteņu svētku galvenā doma.
Meteņu tradīcijas ir radušās no senā vecgada svinēšanas. Senlatvieši un citas senās Indoeiropiešu kultūras februāra sākumu uzskatīja par jauna gada sākšanos, jo ap šo laiku dabā ir novērojama ziemas beigu un pavasara tuvošanās. Šobrīd Latvijā meteņi oficiāli tiek atzīmēti 6. februārī, taču tie, kas meteņu tradīcijas piekopj kopā ar kristiešu tradīcijām, to dara 7 nedēļas pirms lieldienām, kas mēdz iekrist pirms vai pēc 6. februāra.
Meteņi latviešu tautā ir pozitīvi svētki, jo tiek atzīmēta pavasara tuvošanās, tāpēc meteņu laikā cilvēki devās braucienos ar ragavām, brauca ciemos pie tāliem radiem un vēl pēdējo reizi ziemā devās ķekatās. Mūsdienās visvieglāk piekopt vienu no svarīgākajiem meteņu simboliem – bagātīgu vakariņu galdu, uz kura obligāti jābūt pupām, pīrāgiem, cūkgaļai un, protams, alum.
Meteņi ir jauna gada aizsākuma svētki, tāpēc šo laiku simbolizē īpaša meteņa zīme. Tautasdziesmās meteņi, līdzīgi kā citi latviešu tautas svētki, tikuši apdziedāti ļoti bieži. Meteņu tautasdziesmas ir liela daļa no meteņu svinēšanas daļas, jo kas gan ir latviešu svētki bez sadziedāšanās.
Mūsdienās meteņu tradīcijas sāk mācīt skolā, šo laiku atzīmējot ar dažādām meteņu rotaļām, tādā veidā mācot bērniem par tradicionālajiem latviešu svētkiem. Bērni tiek iepazīstināti ar šo tradīciju caur dažādām meteņu spēlēm, tiek minētas meteņu mīklas un apgūtas tautasdziesmas.
Meteņi tiek atzīmēti arī citās Eiropas kultūrās, kur to nozīme būtiski neatšķiras no latviešu tautas svētkiem. Ņemot vērā to, ka meteņu tuvumā nav citi nozīmīgi Rietumu kultūras svētki, meteņi gan Latvijā, gan to analogi citur ir saglabājuši savu unikālo nozīmi. Tos neapraud saplūšana ar kristiešu svētkiem un komercializācija, kā tas ir rudens saulgriežu vai Ziemassvētku gadījumā.
